Konjunktūras aptauja

Rezultāti

AHK biedru aptauja: Uzņēmēji Latvijā ir bažīgāki par ekonomisko situāciju nekā Lietuvā un Igaunijā

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) no 13. februāra līdz 17. martam 2023. gadā veica ikgadējo savu biedru aptauju. Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās 1620 uzņēmumi, tostarp 139 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā Latvijā strādājošie uzņēmumi attiecībā uz ekonomisko situāciju valstī pauda lielākas bažas nekā abās pārējās Baltijas valstīs un bija arī kritiskāki nekā iepriekšējos gados. 84% no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā atzina valsts ekonomisko situāciju kā apmierinošu, bet 14%- kā sliktu, kamēr tikai 2% to atzina par labu. Salīdzinājumam 46% no aptaujātajiem uzņēmumiem Lietuvā atzina savas valsts ekonomisko situāciju kā labu. Būtisks aptaujāto uzņēmu īpatsvars Latvijā- 52% - uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī šogad vēl vairāk pasliktināsies, kamēr abās pārējās Baltijas valsīs vismaz 70% aptaujāto uzņēmumu pauda uzskatu, ka viņu valsts ekonomiskā situācija vai nu paliks nemainīga, vai pat uzlabosies.

Vienlaikus situāciju savā uzņēmumā 90% Latvijā aptaujāto uzņēmumu norādīja kā labu vai apmierinošu un 70% pauda optimistisku pārliecību, ka situācija pašu uzņēmumā šogad vēl vairāk uzlabosies- 33% plāno apgrozījuma pieaugumu, nedaudz vairāk nekā puse- eksporta apjomu palielināšanos un 94% no aptaujas dalībniekiem neplāno atlaist darbiniekus, bet aptuveni trešdaļa plāno pat nodarbināto skaita pieaugumu.

62% no aptaujātajiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem kā lielāko risku savam biznesam norādīja augstās enerģijas izmaksas. Katrs piektais no aptaujas dalībniekiem Latvijā norādīja, ka augsto enerģijas cenu dēļ viņi jau bijuši spiesti samazināt sava uzņēmuma aktivitātes. Salīdzinājumam Igaunijā šādi rīkojušies vien 7% no aptaujātajiem uzņēmumiem, bet Lietuvā- 4%.

 Latvijā starp aptaujātajiem uzņēmumiem valda arī salīdzinoši vislielākā neapmierinātība ar valdības darbu- to kā sliktu novērtēja 19%, kamēr Lietuvā tik kritiski bija 10% uzņēmēju, bet Igaunijā- vien 3%.

Bīstamu signālu raida arī atbilde uz jautājumu, vai aptaujātie uzņēmēji atkārtoti izvēlētos Latviju kā vietu investīcijām, uz ko noraidoši atbildēja 26% aptaujas dalībnieku, kas ir kritiskākais vērtējums ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī zemākais AHK aptaujā sniegtais vērtējums Latvijai pēdējo piecu gadu laikā.

Visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni līdzīga situācija ar darbaspēka trūkumu- to kā būtisku risku minējuši aptuveni trešdaļa aptaujāto uzņēmumu. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādījuši, ka šo problēmu valstī varētu risināt ar atvieglojumiem imigrācijas politikā.

Kopējā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu reitingā, vērtējot no pievilcīguma investoru acīs, Latvija ierindojusies 7. vietā, nokrītot par vienu vietu zemāk nekā iepriekšējos gados. Pirmās trīs vietas šajā topā ieņem Slovēnija, Polija un Čehija, kam seko Igaunija, kas vairākus gadus turējās šī topa pirmajā vietā. Lietuvu apjautātie investori ierindojuši 8. vietā.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir daļa no Vācijas divpusējo tirdzniecības kameru tīkla ārvalstīs, kas aptver vairāk nekā 90 valstis visā pasaulē. AHK Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 400 biedru.

Angļu valodā

Kopsavilkums

Rezultāti

AHK biedru aptauja: karš Ukrainā atstāj gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas Baltijā

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) no 30. marta līdz 22. aprīlim veica ikgadējo savu biedru aptauju. Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas, un rezultāti liecina, ka Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas uz savu biznesu.

Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.

Kā Krievijas sāktā kara ilgtermiņa sekas teju 60% aptaujāto Latvijas uzņēmumu saskata izmaiņas transporta maršrutos. Puse aptaujāto Latvijas uzņēmumu norāda , ka ilgtermiņā jārēķinās ar biznesa attiecību pārtraukšanu vai ierobežošanu ar atsevišķiem reģioniem. Turklāt Latvijā aptaujātie uzņēmumi uzskata, ka kara rezultātā ievērojami pieaug arī protekcionisma risks.

Vairāk nekā puse aptaujāto Baltijas valstu uzņēmumu arī uzskata, ka viens no lielākajiem riskiem, kas apdraud viņu uzņēmumu nākotni, ir kvalificētu darbinieku trūkums. Attiecīgi arī bažas par darbaspēka izmaksām ir augstas - Lietuvā vairāk nekā 60 % aptaujāto uzņēmumu šos divus riskus uzsvēra kā ļoti augstus, bet arī Igaunijā un Latvijā katrs otrais vai katrs trešais respondents uzsvēra tieši šos divus riskus.

Atbildot uz jautājumu, kādus pasākumus uzņēmumi jau ir veikuši vai plāno veikt, lai mazinātu kvalificētu darbinieku trūkuma sekas, Latvijā puse aptaujāto uzņēmumu paļaujas uz pagaidu darbinieku izmantošanu, bet nedaudz mazāk nekā puse pieņem darbā darbiniekus ārvalstīs un paplašina uzņēmuma iekšējo apmācību.

Uz jautājumu, vai būtu jāatvieglo nosacījumi darbaspēka ievešanai no trešām valstīm, 65 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā uzskatīja, ka šie nosacījumi būtu jāatvieglo, un no tiem 19 % uzskatīja, ka šādai nosacījumu atvieglošanai obligāti būtu jānotiek.

Attiecībā uz darbaspēka izmaksu pieauguma problēmas apmēru uzņēmumos vairāk nekā 85% respondentu Latvijā pauda, ka šī problēma viņiem jau pastāv vai ir prognozējama tuvākajā nākotnē, taču neviens no viņiem aptaujā nenorādīja, ka šī iemesla dēļ domātu par pārcelšanos uz kādu citu valsti. Pozitīva ziņa ir tā, ka vairākums aptaujāto uzņēmumu Latvijā atkal izvēlētos šo valsti kā savu investīciju vietu.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir daļa no Vācijas divpusējo tirdzniecības kameru tīkla ārvalstīs, kas aptver vairāk nekā 90 valstis visā pasaulē. AHK Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 400 biedru.

Rezultāti

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) no 15. marta līdz 16. aprīlim veica ikgadējo Vācijas investoru biznesa aptauju. Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 1400 uzņēmēju, tostarp gandrīz 100 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta arī pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas. Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa.  Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Gandrīz neviens no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem nav pilnībā apmierināts ar valdības darbu, mazinot koronvīrusa pandēmijas ekonomiskās sekas. Daži respondenti Igaunijā un Lietuvā tādi ir, lai gan šajās valstīs epidēmijas izliesmojumi brīžiem bija smagāki, bet Lietuvā pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti arī daudz stingrāki ierobežojumi nekā tie bija Latvijā.

Riska faktori Baltijas valstīs pēc aptaujāto inevstoru paustā kopumā ir līdzīgi. Visās trijās Baltijas valstīs pastāv bažas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. To var vērtēt kā izglītības sistēmas kritiku. Citas izteiktas Vācijas investoru bažas Baltijas valstīs ir saistītas ar pieprasījumu un salīdzinoši augstajām darbaspēka izmaksām.

Tomēr patīkami, ka absolūtais vairākums aptaujāto uzņēmumu arī šodien izvēlētos Igauniju, Latviju un Lietuvu kā investīciju vietu.

Šo investoru lojalitāti apliecina arī tas, ka Igaunija, Latvija un Lietuva aptaujā atrodas starp vispievilcīgākajām valstīm starp 20 potenciālajiem investīciju galamērķiem. Apkopojot aptaujas rezultātus visās 16 aptaujātajās reģiona valstīs, Igaunija jau trešo gadu pēc kārtas ir pievilcīgākais investīciju galamērķis, apsteidzot Čehiju un Poliju. Latvija pēdējo 8 gadu laikā ir stabili saglabājusi 6. vietu, bet Lietuva - 7. vietu.

“Mūsu veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātus var apkopot šādā teikumā: Igaunija saglabā pirmo vietu visā Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā, Lietuva pārsteidz ar strauju atveseļošanos pēc krīzes, un Latvijai jāuzmanās, lai neatpaliktu,” rezumē Florians Šrēders, Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs.