Koronvīrusa krīze izraisījusi Vācijā ekonomikas jaudas samazināšanos.
Aprīļa beigās sniegtajā pavasara prognozē Vācijas valdība paredz dramatisku iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos un smagāko lejupslīdi pēckara vēsturē. Tiek lēsts, ka Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazināsies par 11 procentiem un par 6,3 procentiem gadā. Paredzams, ka jau 2021. gadā ekonomikas pieaugums būs 5,2 procenti.
„Koronvīrusa pandēmija ir novedusi Vācijas ekonomiku neapskaužamā lejupslīdēs pozīcijā pēc 10 gadus ilgušās izaugsmes,“ sacīja Vācijas federālais ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers, kad ekonomikas prognoze tika prezentēta Berlīnē. Vēl šā gada janvārī, pirms pandēmijas sākuma, Vācijas ekonomikai tika gaidīts 1,1 procenta liels pieaugums.
Tomēr Vācija federālā valdība tagad sagaida šādus notikumus :
• Nodarbinātība samazināsies par 370 tūkst.personām. Īpaši skartas ir viesmīlības, tirdzniecības un uzņēmumu pakalpojumu nozares.
• Martā un aprīlī saīsinātā darba laika apjoma pieaugums novērsa daudzu darbinieku atlaišanu.
• Paredzams, ka šogad bezdarbs pieaugs līdz 5,8 procentiem. Martā bezdarba apjoms Vācijā bija 5,1 procents.
• Mājsaimniecību patēriņš šogad varētu samazināties par 7,4 procentiem. Tomēr 2021. gadā atkal ir paredzēts tā pieaugums par 6,5 procentiem.
• Eksports varētu sarukt par 11,6 procentiem. 2021. gadā eksports atkal varētu pieaugt par 7,6 procentiem.
Altmaiers apgalvo, ka lielākais ekonomikas kritums būs redzams otrajā ceturksnī. Pēc tam varētu sākties lēna ekonomikas atveseļošanās un Vācijas ekonomikai vajadzētu atgriezties pirmskrīzes līmenī jau ap 2022. gadu. Vācijas Ekonomikas ministrija pieņem, ka koronvīrusa laika ierobežojumi pakāpeniski tiks atviegloti, sākot ar maiju, taču to nekādā ziņā nevar garantēt, jo atvieglojumu pieņemšana ir atkarīga no pandēmijas gaitas. Cīņā pret vīrusu Vācija bija krasi ierobežojusi savu sabiedrisko dzīvi.
Mērķis ir ekonomikas būtības saglabāšana un uzņēmumu un darbinieku atbalsts krīzes laikā, sacīja Altmaiers. Tomēr ar atvieglojumiem nevajadzētu pārsteigties un riskēt ar otru infekcijas vilni. Ministrs brīdināja, ka atvieglojumi būtu jāievieš uzmanīgi un ievērojot proporcijas.
Altmaiers iepazīstināja ar četru punktu plānu ekonomikas restartēšanai Vācijā. Pēc viņa domām, tas ietver esošo atbalsta programmu optimizēšanu un paātrināšanu, kā arī Vācijas ekonomikas stimulēšanas programmu laika posmam pēc krīzes.
Plānā ir iekļauti šādi punkti:
- Esošā atbalsta turpināšana: Vācijas Federālā valdība martā pieņēma lēmumu par atbalsta paketi. Šo programmu, piemēram, KfW aizdevumu vai īstermiņa pabalstu ieviešana ir jāpaātrina un, ja nepieciešams, vēl jāpalielina.
- Turpmākie pasākumi: ir jāņem vērā tie, kuri savu ekonomisko darbību var sākt vēlāk nekā citi, sacīja Altmaiers. Konkretizējot viņš norāda tūlītējus atbalsta pasākumus kultūras iestādēm, lieliem pasākumu rīkotājiem un gadatirgiem. Valdība plāno drīzumā sagatavot un iesniegt šim nolūkam priekšlikumu.
- Uz vajadzībām balstītas ekonomikas stimulēšanas programma: lai atsāktu ekonomikas izaugsmi, pieprasījums un piedāvājums jāstimulē ar īpašu palīdzības programmu.
- Ilgtermiņa "fitnesa programma": tai jāattiecas uz strukturāliem pasākumiem, piemēram, iespējamiem likumiem, kas ilgtermiņā var atbalstīt ekonomiku. Altmaiers kā piemēru minēja starptautisko piegādes ķēžu saglabāšanu un uzlabošanu.
Pēc Industrijas asociācijas BDI teiktā, pavasara prognoze skaidri parāda, cik nopietna situācija ir ar Vācijas ekonomiku. “Tagad uzdevumam jābūt pēc iespējas ātrāk sākt ekonomikas stimulēšanas programmu rūpnieciskās ražošanas atsākšanai un ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas posmiem. Biznesam un sabiedrībai ir nepieciešams gaiss, lai elpotu,” sacīja BDI ģenerāldirektors Joahims Langs.
Cīņa pret vīrusu un ierobežojumi nopietni ietekmē daudzas nozares - piemēram, aviācijas un ceļojumu nozari, viesnīcas un restorānus, kā arī amatniecību un rūpniecību. Pasūtījumi un pārdošanas darījumi tiek atlikti.
Vairākas uzņēmēju asociācijas - tostarp Viesnīcu un restorānu asociācija, Tirdzniecības asociācija, Tekstilizstrādājumu un modes industrijas asociācija un Ārējās tirdzniecības asociācija - vēstulē Federālās kancelejas vadītājai Helgei Braunai brīdināja: "Katru nedēļu, kad ierobežojumi turpinās, Vācijas ekonomika no pievienotās vērtības zaudē vidēji divciparu skaitli, mērot miljardos. Neviena pasaules ekonomika to nevarētu izturēt vairākus mēnešus bez ilgstoša kaitējuma un būtiskiem labklājības zaudējumiem.”
Krīzes sākumā Vācijas politiķi reaģēja gana ātri un deva būtisku ieguldījumu, pieņemot svarīgus lēmumus, lai nodrošinātu, ka pandēmija Vāciju neskar tik spēcīgi un dramatiski kā citas valstis.