Koronavīrusa pandēmija novedusi Eiropas Savienību (ES) visdziļākajā recesijā tās modernajā vēsturē.
Koronavīrusa pandēmija novedusi Eiropas Savienību (ES) visdziļākajā recesijā tās modernajā vēsturē. Tāda ir pašreizējā pavasara prognozē 2020. gadam, kurā Eiropas Komisija paredz, ka ekonomikas lejupslīde ES sasniegs 7,4 procentus. Ekonomikas izlaide eirozonā šogad varētu pat sarukt par 7,7 procentiem. "Eiropa piedzīvo ekonomisku šoku, kas nav pastāvējis kopš Lielās depresijas," sacīja ekonomikas komisārs Paolo Gentiloni, kad prognoze tika prezentēta Briselē.
ES viceprezidents Valdis Dombrovskis runāja par “simetrisku šoku”. "Tiek skartas visas ES valstis un ir maz ticams, ka varēsim Eiropā izvairīties šogad no recesijas," sacīja bijušais Latvijas valdības vadītājs. Tomēr lejupslīdes rādītāji starp valstīm būs nevienmērīgi – ekonomiskais kritums svārstās no 4,3 procentiem Polijā līdz 9,7 procentiem Grieķijā. Pēc ES Komisijas aplēsēm, 2021.gadā Eirozonas ekonomikai atkal vajadzētu pieaugt par 6,3 procentiem un visas Eiropas Savienības ekonomikai- par 6,1 procentiem. Ņemot vērā lielo nenoteiktību, lejupslīdes apmēru koronavīrusa seku dēļ var tikai provizoriski novērtēt. Vīrusa izraisītās krīzes sekas pasaules ekonomikai jau tagad ir daudz nopietnākas nekā tās, ko izraisīja starptautiskā finanšu krīze 2008. gadā. Ar savu prognozi Eiropas Komisija pievienojas citu institūciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), tumšajiem scenārijiem.
Baltijas valstu rādītāji, salīdzinot ar citām valstīm, ir vidējā līmenī, Igaunijā ekonomikas kritums lēsts uz 6.9 % , Latvijā -7%, savukārt Lietuvā tie ir - 7.9%. Vācijai Eiropas Komisijas 2020. gada aprēķins, kas paredz ekonomikas kritumu par 6,5 procentiem, ir pat nedaudz nelabvēlīgāks nekā Vācijas federālās valdības prognoze, kas savā pavasara prognozē paredz smagāko lejupslīdi pēckara periodā- kritumu par 6,3 procentiem. Paredzams, ka nākamajā gadā Vācijas IKP pieaugs par 5,9 procentiem. Līdz ar ekonomikas lejupslīdi bezdarba līmenim vajadzētu palielināties, neraugoties uz saīsinātā darba laika piemaksu, algu subsīdijām un uzņēmumu atbalstiem. Eirozonai ES Komisija sagaida bezdarba pieaugumu no 7,5 procentiem 2019. gadā līdz 9,5 procentiem šajā gadā. Savukārt 2021.gadā paredzams bezdarba kritums līdz 8,6 procentiem. Paredzams, ka visā ES šis rādītājs palielināsies no 6,7 procentiem pagājušajā gadā līdz 9 procentiem šogad, bet 2021. gadā bezdarbs lēsts uz 8 procentiem.
Dažās dalībvalstīs bezdarbs palielināsies vairāk nekā citās. Īpaši neaizsargātas ir valstis, kurās ir liels darba ņēmēju īpatsvars ar īstermiņa līgumiem un no tūrisma atkarīgi darbinieki. Arī jauniešiem iekļauties darba tirgū šajā laikā būs grūtāk, nespējot atrast savu pirmo darba vietu.
Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar 2008. gada finanšu krīzi, ir sagaidāms mazāk smags darba tirgus kritums - arī tāpēc, ka vairāki politikas pasākumi ir vērsti uz bezdarba samazināšanu. Neskatoties uz to, bezdarba pieaugums īstermiņā būs ievērojams: paredzams, ka Igaunijā 2020. Gada bezdarba īpatsvars palielināsies no 4,4 procentiem līdz 9,2 procentiem. Savukārt Latvijā bezdarbs šogad varētu sasniegt 8,6 procentus, bet Lietuvā – 9,7 procentus.
Koronavīrus krīzes apstākļos daudzi Vācijā strādājošie tiek pasargāti no bezdarba ar valsts finansētiem saīsinātā darba laika pabalstiem. Eiropas Komisija lēš, ka bezdarba līmenis Vācijā šogad pieaugs no 3,2 procentiem (2019) līdz 4,0 procentiem. Prognozējams, ka 2021. gadā tas būs 3,5 procenti. Politikas pasākumi un miljardi krīzes pārvarēšanai palielinās valsts budžeta deficītu un valsts parādu visās ES un eirozonas valstīs. Neskatoties uz naudas plūdiem, ES Komisija nesaskata inflācijas risku. Ņemot vērā pieprasījuma kritumu un kraso naftas cenu kritumu, inflācijas līmenis ievērojami pazemināsies un vairāk nekā kompensēs pandēmijas cenu pieaugumu dažās teritorijās.