Vācijas tautsaimniecībai sāk pietrūkt izglītojamo. Vācijas rūpniecības un tirdzniecības kameras (DIHK) veiktā aptauja liecina, ka uzņēmumi ar arvien lielākām grūtībām atrod piemērotus mācekļus. 2017. gadā katrā trešajā uzņēmumā mācekļu vietas palika neaizpildītas, un gandrīz katrs desmitais uzņēmums vispār vairs nesaņem pieteikumus uz šīm vietām. To apliecina Vācijas rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas (DIHK) š. g. jūlija vidū prezentētais pētījums, aptaujājot kopumā 10 300 uzņēmumus.
Kopumā 2017. gadā 34% uzņēmumu nevarēja aizpildīt vakantās prakses vietas. Tas ir augstākais skaitlis, par ko informē DIHK pēc regulāri ik gadu veiktajām aptaujām. Vēl pirms desmit gadiem tikai katrs piektais uzņēmums nevarēja aizpildīt brīvās mācekļu prakses vietas. Īpaši sarežģīta situācija ir Austrumvācijā – šajās pavalstīs ik otrais uzņēmums neatrod pietiekamu mācekļu skaitu.
DIHK prezidents Ēriks Šveicers aptaujas prezentācijā runāja par „nomācošu rekordu“ un brīdināja no bīstamas virzības: „Vācijā sāk pietrūkt speciālistu“. Tā rezultātā var rasties sekas, ka sākumā pasūtījumi netiek ilgāku laiku izpildīti, un ar laiku uzņēmumiem no tiem pavisam jāatsakās – un tā līdz pat situācijai, ka veselas nozares sāk stagnēt.
Uzņēmumiem par arvien lielāku izaicinājumu kļūst nodrošināt speciālistus, pašiem izglītojot jauniešus. Pēc aptaujas rezultātiem, 17 000 uzņēmumu uz izsludinātajām vakantajām vietām pieteikumus vispār nesaņem. Situāciju vēl vairāk saasina tas, ka daudzi pieredzējuši darbinieki, kuri pieder t.s. demogrāfijas uzlabošanās perioda paaudzei, dodas pensijā.
Trūkst ne tikai tādu speciālistu kā skolotāji, audzinātāji un aprūpētāji, - tiek meklēti arī mehatronikas un informātikas speciālisti un pavāri. Turklāt uzņēmumi pazemina kvalitātes latiņu. „Ne vienmēr kandidāti ir piemēroti mācekļa vakancei. Pārāk bieži pietrūkst motivācijas, izturības vai vācu valodas un matemātikas zināšanu“, saka Šveicers.
Bez tam lielākā daļa uzņēmumu, kas neatrod pietiekami daudz izglītojamo, sūdzas, ka skolu beidzējiem nav skaidra priekšstata par profesijām un izglītības virzieniem. Kopumā iepriekšējā gadā vēl ir izdevies, neskatoties uz sarūkošo skolēnu skaitu, noslēgt pietiekamu skaitu mācekļu darba līgumus, kā arī duālās izglītības sistēmai ir izdevies piesaistīt vairāk augstskolas studijas nebeigušo jauniešu un vidusskolas beidzēju. Tomēr arī politiskajā līmenī ir jāatzīst situācijas nopietnība un jāveicina izglītošanās uzņēmumos un tālākizglītība, uzsvēra Šveicers.
Links: DIHK aptauja par mācekļu izglītību: https://www.dihk.de/presse/meldungen/2018-07-18-ausbildungsumfrage