Konferences referenti – Industrie 4.0 celmlauži un idejas līderi – izklāstīja, kādus nosacījumus, iespējamos sarežģījumus un iespējas sniedz industriālo ražošanas procesu digitalizācija. AHK izpilddirektors Florians Šrēders (Florian Schröder), atklājot konferenci, norādīja: „Nepielāgojoties ceturtās industriālās revolūcijas nosacījumiem, nākotnē mēs nonāksim zaudētājos.” Šrēders atzinīgi vērtē, ka Rīgas pilsēta vēlas piedalīties un atbalstīt nozares virzību, atsaucoties uz senāko Vācijas-Baltijas sadarbību Hanzas savienības laikos, aicinot izveidot pašiem savu jauno Hanzu – Hanzu 4.0. Viens no Industrie 4.0 idejas līderiem, SAP Product & Innovations viceprezidents Karstens Polencs (Carsten Polenz) konferencē sniedza ieskatu par digitāli saistītās ražošanas iespējamajiem pielietojumiem, par piemēru minot būviekārtu ražotāju, kurā celtņi savā starpā komunicē jau ražošanas pirmajos etapos. Karstens Polencs ir Industrie 4.0 platformas pārstāvis un viens no tēmas pamatakmens licējiem. Viņš atzīst: „Tas prasīja daudz laika un pūļu, mēs pieļāvām neskaitāmas kļūdas, līdz nonācām tur, kur pašreiz esam. Šajā ziņā es Latvijai ieteiktu smelties piemēru no Vācijas, lai neatkārtotu tās kļūdas, ko izdarījām mēs.” Tā vietā, lai lauztu savu, atsevišķu ceļu uz panākumiem, Latvijai būtu vērts sadarboties ar citām valstīm, neaizmirstot par to, ka vienotu starptautisko standartu izveide tikai atvieglotu šo virzību. Ražošanas procesu digitalizācija tiek uzskatīta par ceturto industriālo revolūciju, kas seko trešajam apvērsumam, proti tvaika dzinēja, konveijera un datora izgudrošanai. Nākamais nozīmīgais solis pretī Industrie 4.0 attīstībai ir automatizācijas un ražošanas tehnoloģiju apvienošana, kas padarītu ražošanu daudz efektīvāku, ātrāku un individuālāku. Pirmo reizi vācu termins Industrie 4.0 izskanēja jau 2011. gadā rīkotajā izstādē HANNOVER MESSE, kopš tā laika iekarojot starptautisku atzinību, un ne velti. Otrs konferences galvenais referents, UPB koncerna attīstības projektu direktors Artūrs Seilis, stāstīja par uzņēmuma slēgtajiem digitalizēto projektu cikliem, skaidrojot, ka jau celtniecības projektu reāllaikā ir iespējams precīzi izsekot būvniecības gaitai un konstatēt trūkstošos materiālus un to atrašanās vietu. Seilis atklāj, ka arī pašmāju betona rūpnīcā visi ražošanas procesi ir digitāli savienoti. Vērts pieminēt, ka UPB šogad ieguva Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balvu, ar moto: „Industrija 4.0 - gatavs jaunās paaudzes tehnoloģijām”. Konferenci apmeklēja aptuveni 130 ražošanas, elektronikas, IT, kā arī mašīnbūves nozares pārstāvju. Pasākuma ietvaros tika izlozētas divas ieejas kartes un lidojumi uz HANNOVER MESSE 2018. <b>Kontakti</b>: Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Florians Māss, Tel. 6732 0724, florian.maass@ahk-balt.org, <a target="_blank" href="http://www.ahk-balt.org">www.ahk-balt.org</a>
Ozols minēja, ka pozitīvi rādītāji ir saskatāmi visās valsts nozarēs, jo ārvalstu tiešo ieguldījumu līkne ir vērsta uz augšu. Īpaši labvēlīga situācija vērojama tūrisma nozarē, ko LIAA savā pārraudzībā pārņēma pirms diviem gadiem. Dati rāda, ka Vācijas apmeklētāju skaits Latvijā, salīdzinot ar pērnā gada pēdējiem trim ceturkšņiem, ir audzis par 10,3%. Latviju šobrīd apmeklē arvien pievilcīgākās tūristu grupas, proti, tūristi, kas izdod aizvien vairāk naudas līdzekļu, nekā līdz šim. Tādā veidā tūrisma industrijas ienākumi kopš 2010. gada ir trīskāršojušies. LIAA tūrisma ziņā savu uzmanību vērsusi uz tā saukto Vācijas sudraba paaudzi, proti, turīgiem pensionāriem un vidējā gada gājuma cilvēkiem. Arī ārvalstu investīciju piesaistes jautājumos LIAA koncentrējas ne tikai uz apjomu, bet arī uz kvalitāti, par negatīvu piemēru minot, kādu cukura ražotāju, kas iegādājās vietējā tirgus uzņēmumu ar nolūku apslāpēt netīkamo konkurentu darbību. LIAA piesaista ārvalstu investorus ienākšanai tirgū, kā arī veicina Latvijas tēla veidošanu, organizējot tādus pasākumus kā Trade Shows, Travel Trade Exhibition, kā arī pašmāju iNOVUSS-Kreativ-Festival – inovācijas un tehnoloģiskās jaunrades brīvdabas festivālu. Turklāt Rīgā top arī savs radošās industrijas centrs; Rīgas lidostas transfēra zonā tiks ierīkotas konferenču, apspriežu un citiem nolūkiem domātas telpas, proti, "EXPO Latvia", tādā veidā sniedzot lidostas pasažieriem iespēju šo platību izmantot kā biroja telpas. „EXPO Latvia” būs paredzēta arī MICE pasākumu organizēšanai. Konsultējoties ar Latvijas Institūtu (LI), LIAA ir devusi priekšlikumu aizstāt pašreizējos valsts saukļus „Nesteidzīga atpūta Latvijā” („Best enjoyed slowly”) un „Zeme, kas dzied” („The Land that sings”) ar jaunu sloganu „MAGNETIC LATVIA”. Ozols arī minēja, ka Latvija nevēlas sekot kaimiņvalsts Igaunijas piemēram (e-Estonia), fokusējoties tikai uz vienu valsts attīstītāko jomu. Taču netiek izslēgta ideja par atsevišķu nozaru izcelšanu ārvalstīs, par piemēru minot veselības aprūpes nozari un klasisko mūziku, proti, jomas, kurās Latvija sevi spētu prezentēt pasaules klases līmenī. <b>Kontakti</b>: Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Florians Māss, Tel. 6732 0724, florian.maass@ahk-balt.org, <a target="_blank" href="http://www.ahk-balt.org">www.ahk-balt.org</a>