Sanāksmē tika spriests arī par pašreizējo Grieķijas stāvokli, jaunu Eiropas nodokļa aplikšanas modeli, kas skartu pasaules interneta gigantus, kā arī par IT sistēmas centralizāciju muitas iestādēs. EK prezidents Žans Klods Junkers, runājot par ES stāvokli, ierosināja eiro ieviešanu visās Eiropas valstīs. Dažas valstis šo paziņojumu neuztvēra ar entuziasmu, taču Eurogrupas finanšu ministri izrādīja pozitīvu nostāju par Eirozonas paplašināšanu, mudinot neaizmirst par pievienošanās noteikumiem. Kritiskāk tika uzņemta viena no Junkera ES finanšu ministra iesaistīšana. Sanāksmē Eurogrupas finanšu ministri apsprieda arī miljardu vērto palīdzības programmu Grieķijai. Attiecībā uz šo valsti ministri ratificēja konkrētus attīstības soļus taupības un reformu pasākumu īstenošanai. Kā prognozē EK, trešā programmas pārskatīšana būs pabeigta gada beigās. Ministri bija vienisprātis par starptautisko nodokļu režīma pielāgošanas nepieciešamību, lai ņemtu vērā digitālās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus, taču jautājums, kā to risināt, atstāja domstarpības. EK paziņoja, ka likumprojekts būs izstrādāts līdz pavasarim. Igaunija rīkoja ES prezidentūru 2017. gada otrajā pusē.
Tas ir pirmais šāda veida centrs Ziemeļeiropā un tā izveides galvenais mērķis ir sadarbības veicināšana starp IT nozares speciālistiem, nevalstiskajām organizācijām, kā arī pētniecības un zinātnes institūcijām. Tādā veidā Latvijā būtu nodrošināti IT risinājumi un digitālās transformācijas. Rīgā tiek plānoti novatoriski, starpnozaru IT projekti, kuru centrā būs mākoņdatošanas tehnoloģija (Cloud Computing Technologien), lietiskais internets jeb IoT, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi. Ir jāpopularizē IT nozare un jāizglīto tās nākotnes speciālisti.
Kā liecina starptautiskā kredītapdrošināšanas kompānija Coface, bankrotējušo uzņēmumu skaits 2016. gadā samazinājās par 6%. Tiek lēsts, nākamgad šī tendence nemainīsies un ka skaitlis kritīsies vēl par 3.9%. Coface prognozē, ka 2018. gadā šis kritums būs 2.3%. Pētījumā tika analizētas 14 valstis. Baltijas valstīs paveras citādāka – neviendabīgāka aina. Saskaņā ar Coface sniegtajiem datiem Igaunijā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits samazinājās par 10.9%, Latvijā par 12.4%, savukārt lielākajā, Baltijas dienvidu valstī Lietuvā šis skaitlis tieši pretēji audzis par 35.2%. Kā iemesls tik straujam šī rādītāja pieaugumam tiek minētas proaktīvās nodokļu iestāžu pārbaudes un ieviestās korekcijas. <a target="_blank" class="rte_button" href="http://www.coface.de/content/download/156582/2582202/version/1/file/Coface_Focus_Insolvenzen-MOE_09-2017.pdf">Vairāk informācijas</a>
„Šobrīd startup uzņēmumiem nav labākas pilsētas par Berlīni”, saka Florians Šrēders (Florian Schröder), AHK izpilddirektors: „Taču Vācijā ir arī daudzas citas pievilcīgas vietas, kuras var piedāvāt lieliskas iespējas jauniem, radošiem uzņēmumiem no Baltijas valstīm”. Tas ir iespējams spēcīgo ražošanas uzņēmumu dēļ, kuri atrodas visā Vācijā. Daudzi no tiem ilgus gadus visu ir attīstījuši pašu spēkiem, taču digitalizācijas laikmetā ir spiesti meklēt jaunus speciālistus un sadarbības partnerus. „Tas ir īpaši izdevīgi uzņēmumiem no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, jo Baltijas valstīm Vācijā ir laba un inovatīva slava, kā arī, salīdzinot ar vācu konkurentiem, ir iespējams piedāvāt izdevīgākas cenas”, saka Šrēders. Uzņēmumiem no Baltijas valstīm labs veids, kā ieiet Vācijas tirgū, ir sadarboties ar vācu startup uzņēmumiem. „Mēs esam atveduši deviņus vācu uzņēmumus, kuri darbojas dažādās IT jomās un kuri meklē jaunus sadarbības partnerus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā”, saka Mirko Dragovskis (Mirco Dragowski), Vācijas Startup asociācijas izpilddirektors. Konferences laikā viņš iepazīstinās Baltijas valstu jaunuzņēmumus ar Vācijas startup tirgu und ekosistēmu, kā arī informēs, kā starptautiskiem startup uzņēmumiem spert drošu soli Vācijā. „Visas iesaistītās puses var iegūt no pieredzes apmaiņas un attīstīt jaunas idejas. Vācija tikai tagad atklāj Baltijas valstis startup jomā, tāpēc šis pasākums šajā brīdī ir īpaši nozīmīgs.” Informāciju par Vācijas tirgus apgūšanu no cita skatu punkta sniegs Juta Jakobi (Jutta Jakobi), globālā IKT un digitālā biznesa direktore uzņēmumā Deutsche Messe AG, kas Hannoverē rīko pasaulē lielākās izstādes digitālā biznesa jomā CEBIT un ražošanas tehnoloģiju un inovāciju jomā HANNOVER MESSE”. Pārējie referenti un paneļa diskusijas dalībnieki būs no trīs Baltiju valstu IT un startup asociācijām. Pasākums piedāvās neierobežotu tīklošanos un kontaktu dibināšanu. Pasākuma darba valoda – angļu. Dalība pasākumā ir bez maksas. Reģistrēties pasākumam no šodienas var AHK mājaslapā.
Vidējā no trim Baltijas valstīm, Latvijā, kur joprojām aptuveni 80% sadzīves atkritumu nonāk izgāztuvēs, cilvēkiem ir jāsāk aizdomāties par atkritumu šķirošanas jautājumu. Lai veicinātu domas par šo problēmu, tiek organizēta kampaņa, kurā atkritumu savākšanas vietās, konteineri stikla un plastmasas atkritumiem būs dekorēti ar basketbola groziem. Tā kā Latvijas iedzīvotājiem atkritumu šķirošana vēl ir svešs process, šī Baltijas valsts šķiro atkritumus tikai daļēji, un savāc vērtīgās otrreiz lietojamās izejvielas atsevišķi. Arī pudeļu un skārdeņu depozīta sistēma joprojām nav ieviesta. Ar Latvijas Zaļā punkta iniciatīvu Latvijas iedzīvotāji, sevišķi jaunieši, tiks motivēti šķirot atkritumus. Šajā nolūkā papildus diviem Rīgas iekšpilsētā novietotajiem konteineriem, kampaņu izplatīja arī plašsaziņas līdzekļos. Čaklie atkritumu šķirotāji var lejupielādēt savas bildes un video, kuros redzams, kā stikla un plastmasas atkritumi tiek iemesti tvertnēs, visu ierakstot zem tēmtura jeb hashtag: #IemetParLatviju. Attēlā redzami ar basketbola groziem dekorētie atkritumu konteineri, kas atrodas netālu no Dailes teātra. Fotogrāfs: Aleksandrs Velšers (Alexander Welscher).
Lielākās Baltijas valsts ekonomika vidējā termiņā piedzīvos spēcīgu un stabilu izaugsmi, savu lēmumu pamatojot, skaidroja aģentūra. Arī eksporta attīstība, augošais galapatēriņš un spēcīgā investīciju darbība rāda pozitīvus rezultātus.