T. Šēlkopfam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā tika piešķirta Atzinības krusta komandiera pakāpe. “Saņemt šo apbalvojumu man ir liels gods, jo tas ir arī kā īpašs noslēgums manai deviņu gadu darbībai AHK prezidenta amatā. Es esmu par to lepns, taču šis apbalvojums vienlaikus pienākas arī visiem AHK kolēģiem, kas sniedza savu ieguldījumu Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras panākumos. Esmu pārliecināts, ka mēs tādējādi daudz izdarījām Baltijas valstu un Vācijas ekonomikas sakaru attīstībā,” saka T. Šēlkopfs. Tomass Šēlkopfs, ilggadējais apdrošināšanas kompānijas ERGO International AG valdes loceklis, bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras prezidents no 2010. gada līdz 2019. gada martam.
Attēlos, plakātos un trāpīgos video sociālos medijos u.c. pašironiski attainoti klišejiski stereotipi par Vāciju, kā, piemēram, sunītis taksītis, akurāti apgriezts dzīvžogs, vīrs sandalēs ar zeķēm, ar dārza rūķiem pārpildīta palodze. Kampaņā izmantotas arī pazīstamākās Vācijas dabas ainavas, kā Reinas krasti, jūras piekrastes skati vai Saksijas Šveice. Federālās iekšlietu ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka motīvu daudzveidība lieliski parāda, ko cilvēki uzskata par tipiski vācisku - un tā atspoguļo Vienotības dienas moto „ Vācija ir viena - un daudzpusīga“. Koncepta veidotāju komisijā iesaistījušies Vācijas politikas, mākslas un kultūras nozaru pārstāvji. Nozīmīgākais jubilejas gada pasākumu mērķis ir veicināt aktīvu komunikāciju ar iedzīvotājiem; ieplānotas austrumu un rietumu sadraudzības pilsētu pārstāvju tikšanās un atvērtu sarunu pasākumi, koncepts paredz veicināt pieredzes apmaiņu starp dažādām paaudzēm un stiprināt savstarpējo sapratni. Ieplānots, ka šādu tikšanos un sarunu raundi sāksies jau šī gada nogalē.
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera piedalījās SAP Baltic Day 16. oktobrī Rīgā. Mums bija iespēja izvietot savu stendu un pastāstīt par sevi pasākuma apmeklētājiem! Neiztrūkstoši- jaunākais Baltic Business Quarterly izdevums! Kā mums gāja?- paskatieties paši!
Pat ja vasarā nebija nekādu izaugsmes impulsu, kas varētu nozīmēt, ka rādītāji ir nedaudz samazinājušies, tas vēl nenozīmē, ka Eiropas lielākā ekonomika atrastos recesijā. Šādu viedokli pauda Vācijas centrālā banka savā septembra pārskatā, minot, ka stāvoklis darba tirgū joprojām ir labs, bez izmaiņām un ir saglabājies privātais patēriņš, kā arī būvniecības nozare turpina piedzīvot izaugsmi Vācijā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gada otrajā ceturksnī jau bija samazinājies par 0,1 procentu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc tam, kad pirmajos trīs mēnešos tas bija palielinājies par 0,4 procentiem. Ekonomikas lejupslīde divas reizes vēl nenorāda uz iemeslu uztraukumam, tā arī nenozīmē makroekonomiskās paplašināšanās posma beigas. Neliela rādītāju lejupslīde patiesībā nozīme ekonomikas normalizēšanos pēc ekonomiskās pārslodzes, kopvērtējumā pēc Vācijas Bundesbank aplēsēm konjunktūras rādītāji ir virs vidējiem rādītājiem un nākamgad sasniegtu normālu izaugsmi. Arī Vācijas ekonomikas noskaņojums pēdējā laikā ir nedaudz uzlabojies. Biznesa klimats septembrī pieauga par 0.3 punktiem, sasniedzot 94.6 atzīmi, kas ir pirmais pieaugums kopš secīgiem pieciem kritumiem. Vēl augustā ekonomikas barometrs bija sasniedzis savu zemāko atzīmi kopš 2012. gada novembra. Turklāt, pēc Bundesbankas teiktā, pastāv "ievērojami negatīvie riski", īpaši starptautiskajā vidē. Jo īpaši globālie tirdzniecības konflikti un neskaidrība par Brexit rada spiedienu uz eksportu orientētajai Vācijas ekonomikai.
Mērķis ir, lai jebkurš spētu digitālās pārejas laikā justies zinošs un neapmaldīties informācijas daudzumā, tādēļ arī nākamgad 19. jūnijā ir plānota nacionālā „Digitālā diena“, kas visā valstī norisināsies ar dažādām aktivitātēm un pasākumiem. Ir apkopoti dati par iedzīvotāju attieksmi pret digitalizāciju. Aptuveni 20 miljoni Vācijas iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem (27%) skatās skeptiski vai pat noraidoši uz digitalizāciju. Vairāk nekā divas trešdaļas (68%) uzskata ka digitalizācija ir „iespēja“, savukārt 38% uzskata, digitalizāciju par apdraudējumu. Ar „Digitālās dienas“ palīdzību ir vēme uzsākt sociālas pārmaiņas, apzināti izraisīt pretrunīgas diskusijas, kuras sekmētu plašs pasākumu klāsts, lekcijas un tehniskas demonstrācijas, tādejādi arī radot plašu diskusiju platformu. Divdesmit viena organizācija no dažādām jomām ir pievienojušās iniciatīvai “Digitalitāte visiem”. To skaitā ir Vācijas Rūpniecības federācija, Bitkom, Vācijas Pilsētu asociācija, Diakonie Deutschland, Caritas asociācija un Olimpiskā sporta konfederācija.
Ultrakondensatori spēj absorbēt un izdalīt atrāk enerģiju nekā parastie akumulatori. Ar to palīdzību tramvaji var atgūt enerģiju, kas iegūta bremzējot, un atkārtoti izmantot to nākamreiz, uzsākot paātrinājumu. Tādējādi tiek ietaupīta enerģija un samazināti izdevumi. Taavi Madiberks Skeleton Technologies izpilddirektors uzsver, ka „ultracaps“, pateicoties savai ātrajai bremzēšanas enerģijas absorbcijai, augstajai efektivitātei un ilgajam kalpošanas laikam, ir ideāls risinājums arī dzelzceļa nozarei. Staņislavs Vizurs no Škoda Electric skaidro, ka izvēle par labu Skeleton sistēmam bija to kvalitātes dēl, jo nozares augstākais enerģijas blīvums un efektivitāte dod skaidras konkurences priekšrocības. Skeleton un Škoda Electric ir kopīgi izstrādājuši energoefektīvus risinājumus mūsdienīgai ceļa satiksmei, ņemot vērā tīkla ierobežojumus arī citās Eiropas valstīs. Pēc Škoda pasūtījuma Manheimā, Heidelbergā un Ludvigshafenā Skeleton Technologies uzskata, ka tas ir tikai sākums turpmākai darbībai. Šajā gadā vēl ir plānots, ka tiks arī atklāti dzelzceļa projekti. Paralēli tiek apspriests, ka ultrakondensatorus varētu izmantot automobīļu un gaisa satiksmē. Tādi piemēri kā projekts Reinas-Nekāras reģionā rāda, ka nav jādodas uz Ķīnu vai ASV, lai ražotu akumulatorus un uzņēmums Skeleton Technologies lieliski pierāda, ka enerģijas taupīšana eksistē tepat Eiropā un efektīvi darbojas. Kā uzskata Skeleton Technologies, viņi šajā nozarē ir vadošais uzņēmums. 2017. gadā šis Igaunijā dibinātais uzņēmums atvēra ražotni Drēzdenē, kur ik gadu saražo aptuveni 4 milj.ultrakondensatorus. Līdz ar to turpmākajos gados viņi vēlas ieguldīt 25 miljonus eiro Saksijas ražotnes izveidē, tādejādi palielinot darbinieku skaitu no 50 uz 545.