Uzņēmuma Velvet platforma ir spējīga nodrošināt jebkuru darījumu, kam nepieciešams darījuma konts, padarot procesu ātrāku un izdevīgāku. Lai nodrošinātu visaugstākos drošības standartus, tiek izmantotas uz blokķēdes bāzētas tehnoloģijas. “Mūsu mērķis ir padarīt darījuma konta izmaksas mazākas, ka arī nodrošināt ātrāku darījumu veikšanu. Piemēram, lai iegādātos māju pašlaik ir nepieciešamas vidēji 60 dienas, taču šo laiku var mazināt līdz 7-30 dienām; izmaksas varētu samazināties līdz pat trešdaļai. Velvet ir spējīgs veidot saistošus līgumus, pamatojoties uz pārdošanas nosacījumiem un novēršot nepieciešamību pēc jurista. Blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas laikā darījums tiek nodrošināts ar kriptogrāfiju, kas ļauj nevērsties pie notāra. Tas ir īpaši noderīgi darījumiem, kuru ietvaros būtu nepieciešams braukt uz ārzemēm; kā piemēru var minēt mājas iegādi ārzemēs,” skaidro uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Zelinskis.
Uzņēmums vēlas celt jaunu fabriku Austrumeiropā, taču tajā paša laikā arī investēt ražotnēs Vācijā. Lai nākotnē būtu iespējams ražot elektriskos transportlīdzekļus, ir jāpārbūvē ražotnes Cvikavā, Emdenē un Hannoverē. Volkswagen koncerna izpilddirektors Herberts Dīss (Herbert Diess) norāda, ka uzņēmums plāno īsā laikā ieviest nākotnes tehnoloģijas un tāpēc ir nepieciešams pārbūvēt ražotnes. Izmešu skandāls un dīzeļdzinēju automobiļu izmantošanas aizliegums Vācijā ir skāris uzņēmuma investīcijas; izmešu skandāls vien izmaksāja koncernam 27 mljrd. eiro. Peļņa automobiļu jomā kopā ar pāreju no iekšdedzes dzinēja un elektromobiļiem samazināsies. Jau 2019. gada beigās uzņēmums sāks ražot elektromobiļus ražotnē Cvikavā. Emdenē tiek plānots būvēt mazos automobiļus un limuzīnus uzņēmuma VW zīmoliem, savukārt Hannoverē tiek paredzēta elektriskās piedziņas mikroautobusa ID Buzz ražošana. Jau 2021. gadā pirmajiem elektromobiļiem ir jānonāk tirgū. Līdz 2025. gadam elektromobiļiem vajadzētu veidot piekto daļu no Rietumeiropas produkcijas. Šajā laika posmā uz sešām līdz piecdesmit reizēm ir jāpalielinās tādu modeļu skaitam, kuros izmanto ar akumulatoru darbināmos dzinējus. Uzņēmums Volkswagen pašlaik neplāno veikt ieguldījumus Eiropas akumulatoru rūpniecības jomā, bet gan vēlas veicināt elektromobilitāti svarīgākajā tirgū – Ķīnā; 2019. gadā vairāk nekā 4 mljrd. eiro būtu jāiegulda elektromobiļos un digitalizācijā.
Amatniecība guva labumu no lielā noslogojuma. Palielinājās arī ieguldījumi būvniecībā, piemēram, dzīvojamās ēkās. Ņemot vērā to, ka pašvaldību finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, tiek ieguldīts vairāk infrastruktūrā. Ziņojumā norāda, ka 2018. gadā nozarē tiek plānots nodarbināt vēl 30 000 cilvēku; katrā piektajā uzņēmumā ir palielinājies darbinieku skaits. Labs ekonomiskais stāvoklis ir iemesls arī tam, ka tiek sasniegts kapacitātes limits. Taču tas nebūt nav vienīgais cēlonis tam, ka klientiem ir jāgaida, jo daudzi amatniecības uzņēmumi norāda uz darbaspēka trūkumu. Ir grūti atrast darbiniekus un konkurence par kvalificētu darbaspēku ir ļoti izteikta. Bažas amatniekiem raisa arī braukšanas aizliegumi Vācijas pilsētās; uzņēmumu mašīnas parasti aprīkotas ar dīzeļdzinēju un dažās Vācijas pilsētās ir aizliegts pārvietoties ar tādām. Vācijas Amatniecības apvienība uzskata, ka tas varētu būt drauds ekonomikas attīstībai.
Eksports Vācijā ir diezgan spēcīgs, taču tajā pašā laikā arī iekšpolitiskie lēmumi un patēriņa palielinājums veicina tautsaimniecības attīstību. Bezdarbs Vācijā ir zemākais kopš 1980. gada. A. Merkele atzīmē, ka tas ir labi, bet pasaule nestāv uz vietas un arī Vācijai ir jākļūst arvien stiprākai. Kā nākotnes lielāko izaicinājumu kanclere iezīmēja digitalizāciju, kas Vācijā attīstās daudz lēnāk salīdzinājumā ar citām valstīm. Vācijas valdība un vadošās ekonomikas institūcijas ir samazinājušas izaugsmes prognozes tekošajam un nākamajam gadam. Iemesls tam ir ekonomiskās perspektīvas, kas pasliktinājās globāli un apdraud eksportu. Tā kā trūkst arvien vairāk kvalificētu darbinieku, nodarbinātība ir liela problēma daudziem uzņēmumiem, jo darba tirgū ir daudz brīvas vietas.
Pieprasījumu pēc alus veicināja laikapstākļi, īpaši saulains pavasaris un neierasti silta vasara. Vācijas alus darītāju apvienības izpilddirektors Holgers Eihele stāsta, ka alus darītavām bija nepieciešams strādāt papildus, lai piegādātu pietiekamu alus skaitu tirgotājiem un ēdināšanas uzņēmumiem. Jūlija beigās alus ražošanas nozare ziņoja par ražošanas pārrāvumiem un tukšas taras iztrūkumu. Dažām alus darītavām izbeidzās pat atpakaļ nododamās pudeles. Taču Federālās Statistikas pārvalde min, ka nozares pārstāvjiem nebūtu jācer uz ilgstoši kāpjošu noietu. Pēdējo vairāku desmitu gadu laikā bija vērojams alus pieprasījuma samazinājums, kā arī jau vairākus gadus var manīt, ka alus pārstāja būt tik populārs, it īpaši jaunu cilvēku vidū. Taču alus darītavu skaits pēdējā laikā sāka palielināties. Vācijas alus darītāju apvienība ziņo, ka 2018. gada vidū Vācijā bija vairāk nekā 1500 alus darītavu, kā arī palielinās mazāko alus ražošanas uzņēmumu skaits, kas koncentrējās uz tradicionālām īpatnībām. H.Eihele uzsver, ka kopā ar alus darītavu skaitu pieaug arī daudzveidība. Jau pašlaik Vācijā ir vairāk nekā 6000 alus šķirnes un tas ir plašākais piedāvājums pasaulē. Vāciešu iemīļotākā alus šķirne ir Pilzenes (“Pils”) alus, tā tirgus daļa ir lielāka par 50%. Tālāk populārāko alus šķirņu sarakstā ir kviešu (“Weizen”), gaišais (“Helles”) un eksporta (“Export”) alus. Lielāks tirgus daļas pieaugums ir arī reģionālām un tradicionālām alus šķirnēm, piemēram, nefiltrētam alum “Keller”, alum “Landbier” un “Zwickelbier”, kā arī gaišajam alum “Helles”. Pieaug arī bezalkoholisko alu un bezalkoholisko alus dzērienu īpatsvars.
2017. gada beigās Vācijas mazos un vidējos uzņēmumos strādāja rekordliels cilvēku skaits – 31,3 milj., kas bija par 418 000 vai arī par 1,3% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Mazie un vidējie uzņēmumi ir nodarbinātības “kodols”, kas pēc bankas KfW datiem jau vienpadsmit gadus ir un arī turpmāk būs par darba tirgus veicinātāji; 15% no maziem un vidējiem uzņēmumiem tekošajā gadā vēlās palielināt darbinieku skaitu un tikai 10% - samazināt. Arī uzņēmumu ienākumi 2017. gadā palielinājās vidēji par 4,7%, kas ir lielākais kāpums pēdējo sešu gadu laikā. Kā ziņo KfW, vidējā termiņā arī turpmāk var rēķināties ar augstu un iespējams vēl augošu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi. Ievērojami vairāk uzņēmumu (34%) līdz 2020. gadam rēķinās ar apgrozījumu kāpumu un tikai nedaudz (16%) – ar kritumu. Pēc diviem ne īpaši veiksmīgiem gadiem arī pārrobežu darījumos ir vērojami augstāki radītāji. 21% aptaujāto uzņēmumu iepriekšējā gadā ārzemēs sasniedza kopējo apgrozījumu 577 mljrd. eiro vērtībā, par 30 mljrd. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā ārzemju apgrozījums mazos un vidējos uzņēmumos sastādīja 28,6%. Investīciju skaits mazos un lielos uzņēmumos 2017. gadā palielinājās par 3,4% un sasniedza 211 mljrd. eiro. Īpaši daudz investēja jaunās iekārtās un celtnēs, kur investīciju apjoms bija lielākais kopš 2004. gada un sasniedza 211 mljrd. eiro. Taču kopumā investīcijas tika sadalītas uz mazāku uzņēmumu skaitu. Bet ne visur valda kārtība. Neskatoties uz kopēju izaugsmi, mazo un vidējo uzņēmumu rentabilitāte praktiski nemainās. Pirmo reizi astoņu gadu laikā procentuāla daļa peļņas no apgrozījuma ir pavisam nedaudz samazinājusies. Arī produktivitāte piedzīvo nelielu kritumu, jo tā negūst labumu no ieņēmumiem.