Lielākā daļa braucienu notiek pilsētas sabiedriskajā transportā: ņemot vērā pieaugošās pilsētas, pasažieru skaits gadiem ilgi ir pieaudzis. 2017. gadā tika pārvadāti vairāk nekā 11,3 miljardi pasažieru, kas ir par 1,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 14% vairāk nekā 2004. gadā. Populārākie transportlīdzekļi bija autobusi (5,3 miljardi pasažieru), ielas, pilsētas un metro (4,0 miljardi pasažieru), kā arī dzelzceļi un tramvaji (2,7 miljardi pasažieru). Tendence ir vērsta uz dzelzceļu: pasažieru skaits sabiedriskā transporta nozarē visstraujāk pieauga dzelzceļam. Vilciena pasažieru skaits palielinājās arī starppilsētu maršrutos. Starppilsētu maršrutos vilcieni ziņoja par 142 miljoniem braucienu, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt starppilsētu maršrutos autobusu pakalpojumu sniedzēji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu straujo izaugsmi, nedaudz samazinājās par 0,8 procentiem gandrīz līdz 23 miljoniem braucienu.
Vācijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,2 procentiem 2017. gadā – pēc globālās ekonomikas lejupslīdes tas bija jau devītais izaugsmes gads pēc kārtas. 2018. un 2019. gadā eiro zonas ekonomikas ekonomisti ir pārliecināti, ka tas pieaugs līdzīgā tempā. Neskatoties uz pastāvīgajām pozitīvajām prognozēm, ekonomikas eksperti paredz, ka sagaidīs Vācijas ekonomikas atveseļošanos vidējā termiņā. Ņemot vērā iepriekšējos ekonomiskos ciklus un esošo izaugsmes potenciālu, nevar sagaidīt divas desmitgades, kurās nav stagnācijas vai ekonomisko rādītāju lejupslīdes periodu. Saskaņā ar laikraksta "Welt" rakstu, kopš apvienošanās, pieaugums par vairāk nekā diviem procentiem tikai astoņos no 25 gadiem. Kopumā nepietiekamais ražošanas potenciāls apstrīd Altmaiera prognozi. Saskaņā ar Altmaiera teikto, lai sasniegtu mērķi, ir jāatjauno Vācijas tirgus ekonomikas modelis. Šajā nolūkā viņš ierosina "Sociālās tirgus ekonomikas prizmu", kuru viņš vēlētos ieviest kopā ar citām partijām Bundestāgā, turpmākajiem trim līdz četriem likumdošanas periodiem. "Lielās koalīcijas partijām, kā arī Zaļajiem (die Grünen) un Vācijas opozīcijas Brīvo demokrātu partijai (FDP) būtu jāapņemas pastāvīgi iesniegt līdzsvarotu Vācijas budžetu, atteikties no nodokļu palielināšanas un saglabāt sociālo iemaksu zem 40 procentiem no bruto darba samaksas," teica Vācijas ekonomikas ministrs. Altmaiers arī paziņoja par “Iniciatīvu ilgtspējīgai un videi draudzīgai rūpniecisko darba vietu saglabāšanai un attīstībai Vācijā". Viņaprāt, Eiropai steidzami ir vajadzīga bateriju ražošana, lai attīstītu elektromobilitāti. Šim nolūkam viņš gribēja uzsākt sarunas, lai nonāktu pie nozares kopējās iniciatīvās, sacīja Altmaiers.
Pie Oetker koncerna piederošā Wiesbadener Henkell grupa iegādājās 75% daļas no alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja, kas atrodas Kauņā. Saskaņā ar Henkell teikto, Filipopolis turpmāk izplatīs vairāk zīmolu no grupas, kas ražo dzirkstošo vīnu, prosecco, vīnu un citus alkoholiskos dzērienus. "Lietuvā dzirkstošā vīna tirgus ir ar vislielāko patēriņu uz vienu iedzīvotāju Baltijā," teica Andreas Brokempers (Andreas Brokemper), Henkell grupas vadības pārstāvis. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim popularizēt zīmolu Lietuvā un kļūt vēl pievilcīgāki mūsu klientiem.” Ar pārņemšanu Henkell paplašina savu esamību 22 valstīs ar saviem meitas uzņēmumiem un paplašina savu tirdzniecības tīklu Baltijas valstīs. 2008. gadā dzirkstošā vīna ražotājs Igaunijā iegādājās pārdošanas uzņēmumu Budampex. 2011. gadā Latvijā tika nodibināts Henkell & Co. Baltic.
Gada kopsapulci atklāja Vācijas vēstniecības pastāvīgais pārstāvis Mihaels Morgenšterns (Michael Morgenstern). "Vācija arvien vairāk uztver Lietuvu kā investīciju vietu. Vācija ir ieguldījusi 1,3 miljardus eiro, it īpaši ražošanas un pakalpojumu jomā. Tie rada daudz darbavietu un tādējādi arī palīdz uzlabot izglītību un ierobežot imigrāciju,” sacīja Morgenšterns. AHK prezidents Tomass Šēlkopfs, bija iepriecināts par pagājušo finanšu gadu un redz, ka Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tiecās uz ļoti pozitīvu virzienu. Viņš arī redz labu virzību Baltijas valstīm un Vācijas-Baltijas valstu ekonomiskajām attiecībām. Tikai salīdzinoši augstie bezdarba rādītāji un kvalificētu darbinieku trūkums rada ēnu pār citiem. AHK valdes priekšsēdētājs Florians Šrēders parādīja izcilu iepriekšējā finanšu gada bilanci, viņš varēja paziņot par rekord-apgrozījumu. Viņš apsolīja AHK tīkla izaugsmi. Darba kārtībā papildus padomes ziņojumam bija arī revidenta ziņojums par veiksmīgo 2017.gadu. Reģionālajā kopsapulcē Lietuvā tika ievēlēti divi jauni valdes locekļi. Apmeklētāji sagaidīja Dominiks Otto (Dominic Otto) no ERGO apdrošināšanas grupas un Mihaels Helicoru (Michael Helicoru) no Hella ar sirsnīgiem aplausiem, neviens nebalsoja pret. Lietuvas AHK reģionālais prezidents Kazimieras Kaminskas savā gada ziņojumā uzsvēra Vācijas automobiļu piegādātāju Hella un Continental iespaidīgo investīciju pozitīvo ietekmi Kauņā. Savā iedvesmojošajā vieslekcijā Lietuvas alpīnists, ekstrēmais sportists un biznesmenis Saulius Damulevičius izteica aizraujošas paralēles starp sportisko pieredzi un biznesa dzīvi. Atgriezties esot īstais izaicinājums. Tas palīdz koncentrēties uz brīdi, kas patiešām ir svarīgs. Damulevičius teica, ka kalnu kāpšana ir vairāk filozofija nekā sports. 2016. gadā Damulevičius uzkāpa Manaslu (8163 metri) Himalajos bez skābekļa maskas un šķērsoja Baltijas jūru ar distanču slēpēm. Pasākums sākās ar 80 000 m² lielā Viļņas Tech Park ekskursiju. Lietuvas arhitektūras firma A2SM 19. gadsimta ēku ir pārveidojusi par stilīgām sadarbības telpām, tehnoloģiju centru un pasākumu telpu. Gada kopsapulce tika noslēgta lieliskā noskaņojumā ar šampanieti un svinīgām vakariņām Viļņas Tech Park Sapiegos bistro. Nākamā gada kopsapulce notiks 2019. gadā Tallinā, Igaunijā.