“Vācijā patlaban tiek uzsākti un īstenoti daudzi nozīmīgi projekti. Tas padara mūsu valsti par ļoti pievilcīgu investīciju vietu,” saka federālais ekonomikas ministrs Pēters Altmaijers (Peter Altmaier). "Vācijas ekonomika iestājas ne tikai par jaudīgu eksportu, bet arī par kvalitāti, inovācijas spēju, izciliem augsti kvalificētiem darbiniekiem un unikālu pētniecības un attīstības vidi. " Jauno akciju ar saukli “Vācija strādā” (“Germany Works”) organizē un izplata vadošajos starptautiskajos medijos Vācijas valsts aģentūra ekonomikas veicināšanai (Germany Trade and Invest, GTAI). Kampaņa uzsvērts, ka Vācija vienlaikus ir gan ekonomiski ļoti veiksmīga, gan darbojas kā perfekts ekonomikas motors, un tas simbolizē visu Vācijas veiksmes faktoru vitālo mijiedarbību. <a target="_blank" href="https://germanyworks.com/">Sk. informāciju par kampaņu</a>
Kopumā izstādē Minhenē piedalās 2250 dalībnieki no 45 valstīm, tostarp, Latvijas. Šī gada izstāde ir sasniegusi rekordu - tās kopējā ekspozīcija ir kļuvusi par divām hallēm jeb 20 000 kvadrātmetriem lielāka. Kopējā ekspozīcijas platība sasniegusi 200 000 kvadrātmetrus. Latvijas nacionālā stenda dalībnieki šogad ir tādi uzņēmumi kā SIA “AW Latvia”, SIA “Controlit Factory”, SIA “Dores fabrika”, SIA “WWL Houses”, SIA “Stiga RM” un SIA “VMS Timber”. Savukārt SIA “Cewood”, SIA “Glastik”, SIA “Ripo fabrika”, SIA “Silk Plaster Group”, SIA “Žogu fabrika” izveidojuši savus individuālos stendus produktu hallēs. Īpaša vieta izstādē BAU ir atvēlēta jauniem produktiem, tehnoloģijām un nozares virzītājiem, piemēram, digitālie procesi un arhitektūra, integrētās sistēmas un konstrukcijas, viedais apgaismojums un ēkas, savienotā telpa dzīvošanai un darbam. Izstādi rīko Vācijas uzņēmums “Messe München“, kuras oficiālais pārstāvis Latvijā ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK). AHL sniedz arī atbalstu uzņēmumiem, lai pilnvērtīgi sagatavotos dalībai izstādē vai tās apmeklējumam. <a target="_blank" href="http://www.bau-muenchen.com">Plašāka informācija par izstādi BAU atrodama tās mājaslapā.</a>
Pateicoties vasaras īpaši veiksmīgiem laikapstākļiem, izteiksmīgs kāpums bija vērojams kūrortu piedāvājumu sektorā. Dati liecina, ka vācieši pavadīja vairāk nekā 355 milj. dienas pie jūras un pludmalē, un šis radītājs ir par 10 % lielāks nekā pērn. Saskaņā ar nozares datiem lielāku ieguvumu no saules kāro vāciešu pieprasījuma palielināšanās saņēma Turcija, Grieķija, Ēģipte un Tunisija. Kā populārāko ceļojuma galamērķi kompleksiem piedāvājumiem vācieši joprojām izvēlas Spāniju. Tūrisma nozarei šis bija tiešām veiksmīgs gads – tūrisma aģentūras, pasākumu organizētāji un komplekso ceļojumu piedāvātāji šogad pēc Patērēšanas izpētes sabiedrības aprēķiniem sasniedza 10% lielu apgrozījuma palielinājumu. Pārliecība pastāv arī par pašreizējo sezonu. Ekonomiskās prognozes nav pārāk iepriecinošas, taču saistībā ar vēsturiski labu situāciju darba tirgū un daļēji spēcīgu algu pieaugumu vāciešu naudas maki ir piepildīti; gatavība maksāt par īsiem izbraucieniem un garākiem ceļojumiem arī gada beigās saglabājas augsta. Federālā Tūrisma industrijas asociācija uzskata, ka 2019. gads būs tūrismam veiksmīgs. Federālās Tūrisma industrijas asociācijas ceļojumu indekss tiek publicēts divreiz gadā un sevī ietver informāciju par īsām ekskursijam, vienas dienas braucieniem un vairāku dienu gariem braucieniem. Ceļojumu rādītājs, kas vasarā sasniedza 1,9 punktu atzīmi, pašlaik ir 1,7 punkti, taču gadu iepriekš bija 1,5. Pamatā ir arī ikmēneša Patērēšanas izpētes sabiedrības patērētāju vides indekss, priekš kura tiek aptaujāti aptuveni 2000 patērētāji.
Darba spēka izmaksu veido bruto alga un ar darba spēku saistītas papildizmaksas. Bruto algas izmaksas 2018. gada trešajā ceturksnī attiecībā uz 2017. gada trešo ceturksni palielinājās par 2,7%, ar darba spēku saistītās izmaksas ir par 2,5%. Eiropas salīdzinājumā, kur vērā tiek ņemti privāta sektora pakalpojumi un rūpniecība, Vācijas radītājs otrajā ceturksnī ar 2,4% atradās zem vidēja Eiropas līmeņa, kas ir 2,8%; tas cita starpā neietver sabiedriskos pakalpojumus un veselības aprūpi. Lielākais darbaspēka pieaugums starp Eiropas Savienības valstīm bija Latvijā (+11,2%) un Lietuvā (+10,1%), kur vienas stundas darba spēka izmaksas sasniedz nedaudz vairāk par 8 eiro. Igaunijā izmaksas palielinājās par 3,7% un sasniedza 12,20 eiro. Vācijā radītājs par stundu kopā ar darba spēku saistītām izmaksām sasniedz 34,20 eiro. Eiropas salīdzinājumā šis ir sestais lielākais rādītājs.
“Digitālās pārmaiņas pašlaik ir visur, arī citās izstādēs; pats Cebit ir kļuvis par savu panākumu upuri,” stāsta Lejassaksijas Ministru prezidents Štefans Veils. “Svarīga Hannoveres izstāžu daļa pārstāj savu pastāvēšanu un tas raisa lielu nožēlu”. Nozares pārstāvju apvienība Bitkom un Metālapstrādes darba devēju organizācija izsaka savu vilšanos saistībā ar lēmumu. “30 gadu garumā Cebit bija galvenais ievērojamu ieguldījumu sniedzējs Vācijas informācijas un komunikācijas nozares reputācijā,” saka uzņēmuma Niedersachsenmetall rīkotājdirektors Folkers Šmits. Rezervācijas atcelšana 2019.gada izstādei bija pēdējais piliens uzņēmumam Deutsche Messe AG. Izstādes rīkotāji mēģināja vasarā pozicionēt Cebit no jauna kā “Eiropas vadošo digitālās jomas pasākumu” un 2018. gadā pirmo reizi rīkoja izstādi jūnijā, nevis drēgnajā martā, kā tas notika parasti. Izstādes labākajos laikos, kas nāca tūkstošgades sākumā, apmeklētāju skaits sasniedza pat 800 000. Kaut arī Cebit rīkotāji pozitīvi vērtēja jaunu izstādes pamatideju ar uzsvaru uz festivāla raksturu, tomēr 2018. gada izstādi apmeklēja vien 120 000 cilvēku, kas ir mazāks skaits pat salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad izstādi apmeklēja 200 000 cilvēku. Nozares līderi reaģēja uz ziņām par kādreiz vadošas izstādes slēgšanu ar nožēlu un pārsteigumu. IT un programmatūras izstrādes uzņēmumi bija sākuši veidot alternatīvus plānus un meklēt citas platformas, jo vēlās pārorientēties. Vairāki uzņēmumi jau iepriekš bija paši uzrunājuši klientus. Laikā, kas personālie datori uzņēma apgriezienus, izstāde novērsās no privātiem apmeklētājiem un lielāku uzmanību veltīja biznesa klientiem. Arī plaša patēriņa elektronika, piemēram spēļu konsoles, ne vienmēr tika sagaidītas ar lielu gatavību, turklāt mobilo sakaru tehnoloģiju izstāde Mobile World Congress piesaista arvien vairāk klientus un apmeklētājus no telesakaru jomas, arī tos no Hannoveres. Izstādi Cebit pirmo reizi rīkoja 1986.gadā, kad tā kļuva par sensāciju. Izstādes atklāšanas pasākumā vācu elektronikas preču ražošanas uzņēmuma īpašnieks Heincs Niksdorfs deju zālē piedzīvoja infarktu un nomira; šīs nāves gadījums uzreiz aizēnoja pašu izstādi. Izstādes labākais periods bija 1995.gadā, kad Microsoft dibinātājs Bils Geits Hannoverē sniedza ieskatu jaunajā operētājsistēmu ērā un vēlāk Windows 95 tika ieviests tirgū. Taču laiki mainās un arī Microsoft šogad atteica savu dalību Cebit izstādē.