Lietuva tiek uzskatīta par vienu no digitālās pārvaldes pionieriem: vairāk nekā 90 procentus valsts iestāžu funkcijas var veikt tiešsaistē. Uzņēmumu iespējams dibināt pāris dienu laikā. "Atšķirībā no Vācijas, Lietuvā tiešsaistes administrēšana ir standarta, un bezsaiste ir absolūts izņēmums. Lietuva ieņem pirmās vietas arī kiberdrošības jomā," saka „Bitkom“ prezidents Ahims Bergs. "Vācijā mums ir lielas viedās pilsētas vīzijas - Lietuva lielāko daļu no tām jau ir ieviesusi." "Mūsdienu sabiedrībai nav jābaidās izmantot jaunākās tehnoloģijas. Lietuvai digitālo risinājumu izstrāde nozīmē ikdienas dzīves vienkāršošanu," skaidro Lietuvas vēstnieks Vācijā, Darius Jonas Semaska. Lietuvas mērķis ir radīt sabiedriskus pakalpojumus, kas būtu ne tikai elektroniski, bet arī digitāli. "Ar vāciju, kā savu svarīgāko biznesa partneri, mēs vēlamies dalīties mūsu pieredzē publiskā sektora digitalizācijas, kiberdrošības un viedo pilsētu jomā." Sadarbība starp Lietuvas un Vācijas uzņēmumiem jau ir aktīvā procesā: Lietuvas startup „Trafi“ ir izveidojis mobilitātes lietotni „Jelbi“, kura, izmantojot rezervēšanas platformu, Vācijas galvaspilsētas iedzīvotājiem palīdz cenralizēti savienot Berlīnes sabiedriskā transporta pakalpojumus. Viedās valsts konvencija apvieno attiecīgus dalībniekus no valsts administrācijas, politikas, digitālās uzņēmējdarbības jomas, asociācijām un zinātnes. Kā semināru, izstāžu un tīklošanās apvienojums - kongress, kas pirmo reizi norisinājās 2018. gadā, ir veltīts pilsētu, reģionu un publiskās telpas digitalizācijai. Tajā pašā laikā pionieri parāda, kā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija pilsētās un reģionos darbojas praksē. Viedās valsts konvencijas kongresu organizē digitālā asociācija „Bitkom“ sadarbībā ar „Messe Berlin“. Institucionālie partneri ir trīs vadošo pašvaldību organizācijas – „Vācijas pilsētu un pašvaldību apvienība“, „Vācijas pilsētu rāte“, „Vācijas reģionu apvienība“ -, kā arī „Vietējo uzņēmumu apvienība“ (VKU) un „Nacionālais e-pārvaldes kompetences centrs“ (NEGZ). Kongresā piedalās arī tādas vadošās firmas kā „Deutsche Telekom“, „SAP“ un „Bechtle“.
Cimmeram ir 31 gadu ilga pieredze dažādos amatos Vācijas lidsabiedrībā, viņš pārstāvējis “Lufthansa” Dienvidkorejā, Taizemē, Vjetnamā, Filipīnās, Bulgārijā un Somijā. Jaunajam AHK prezidentam ir arī plaša pieredze Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru tīklā. „Kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojos ārvalstīs un visās valstīs, kurās esmu strādājis, esmu palīdzējis veidot Vācijas tirdzniecības kameras vai esmu darbojies to vadībā. Tādēļ man ir īpašs prieks uzņemties šo atbildīgo amatu un dot savu ieguldījumu Vācijas un Baltijas ekonomiskās sadarbības stiprināšanā,“ uzsvēra Cimmers. Iepriekšējais AHK prezidents Tomass Šēlkopfs atstāja šo amatu pēc deviņiem ražīgiem gadiem.
Pirms tarifu paaugstināšanas Federālā tīklu aģentūra (Bundesnetzagentur) noteica tā dēvēto cenu paaugstināšanas griestus. Pamatojoties uz to, Vācijas pasts pieteica jaunos sūtījumu izcenojumus. Gaidāmā jauno cenu apstiprināšana Federālajā tīklu aģentūrā skaitās formāla. Jaunajiem tarifiem jāstājas spēkā līdz 2021. gada nogalei. Vācijas pasts skaidro, šo soli, ka šī cenu paaugstināšana ir nepieciešama, lai arī turpmāk varētu nodrošināt visaptverošus augstas kvalitātes pasta pakalpojumus. Tādejādi nodrošinot infrastruktūras attīstību un labi atalgotus un kvalificētus darbiniekus. Cenu paaugstinājums, kas skar gandrīz katru Vācijas iedzīvotāju tika apspriests jau pagājušajos mēnešos, pat ja e-pastu un watsapp ērā pasta sūtījumi ir krietni sarukuši. Pagājušajā gadā pasts piegādāja vien miljardu sūtījumu, kas salīdzinot ar pēdējiem 10 gadiem ir par trešdaļu mazāk. Pērn privāto sūtījumu apjoms sasniedza nepilnus 13% no pasta sūtījumiem , lauvas tiesu pasta sūtījumos aizņem tieši firmu sūtījumi, bet viņu izcenojumi ir lētāki, jo tiek piešķirtas dažādas atlaides pasta sūtījumiem. Saskaņā ar statistikas datiem 2009. gadā vidēji uz mājsaimniecību katru mēnesi tika tērēti 3.22 EUR bet kopš 2017. gada vien 2.34 eur, savukārt telekomunikācijām ir pretējā tendence un šobrīd katra mājsaimniecība vidēji maksā mēnesī 53.27 eur no kuriem 18.44 eur ir par mobilajiem sakariem.
“Pagājušā vasara ir veicinājusi tirgus uzplaukumu alus un alus-kokteiļu tirdzniecībai. Labvēlīgie laikapstākļi palīdz mazināt alus industrijas krituma periodu.” tā saka Vācijas uzņēmuma Nielsen alus tirgus specialists Markus Štrobls (Marcus Strobl). Kopā pagājušajā gadā tika notirgoti 6.1 miljardi litri alus un alus- kokteiļu dzērieni, kas ir par 2.9 procentiem vairāk nekā pērn. Tiek lēsts, ka apgrozījums ir kāpis par 7 procentiem (8 miljardiem eiro) tā kā gandrīz visi labi zināmie alus zīmoli pēdējo gadu laikā ir paaugstinājuši savas cenas. To arī apstiprina Federālās statistikas biroja dati. Ar 3.7 procentu cenu kāpumu alus un alus kokteiļu cenas pārsniedza, kopš 2017. gada esošo patēriņa cenu pieaugumu, par 1.9%. Lielākais kāpums a 3.8 procenti bija fermentētajiem aliem kā pils, lager vai tumšajam alum. Spītējot cenu kāpumam Vācijas alus brūvētāji 2018. gadā saražoja aptuveni 8.7 miljardus litru alu, kas ir par 187 miljoniem litru ( 2.2 procentiem) vairāk kā tas bija pagājušajā gadā. Pēc statistiķu domām, garā vasara un FIFA pasaules kauss ir cēloņi šiem labajiem rezultātiem. Vairums no Vācijā ražotā alus arī nonāca tieši pie Vācijas patērētājiem. Alus eksporta rādītāji salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem nav daudz mainījušies, šogad sasniedzot 1.6 miljardus litru alus- 1.2 miljardu eiro vērtībā. Savukārt lielākie Vācijā ražotā alus pircēji bija Itālija, Ķīna un Nīderlande. Štrobels (Strobel) pašreizējo tirgus situāciju komentē sekojoši: “Par spīti labajai vasarai alus industrija joprojām cīnās ar jau ilglaicīgu stagnāciju.”. Tas jo sevišķi skar klasiskos alus šķirnes, savukārt radler, gaišie, bezalkoholiskie ali ir pārdošanas apjomu jaunie līderi. Pēc tirgus izpētes rezultātiem bezalkoholiskā alus un alus kokteiļu pieprasījums kļūst arvien lielāks. Ar 3.2 miljardu litru apgrozījumu pilsenes alus turpina būt Vācijas patērētāju favorīts. Jauniešu mērķauditorijā savukārt ir pretēja tendence, ko veicina imidža problēmas, pauž Štrobels. Papildus tam, patērētāju lojalitāte arvien samazinās un tā vietā nāk individualizācija. Ar vien populārāki kļūst dažādu bezalkoholisko alus šķirnes. “Kas agrāk bija novitāte tagad ir ierasts, alus tirgum un alus klasiķiem bezalkoholisko dzērienu tirgū ir ļoti liels izaugsmes potenciāls” tā min Štrobels.
Līdz 2020. gada sākumam ar projekta iesaistītajiem reģioniem un nozares speciālistiem ir jāattīsta konkrēts pasākumu kopums, piemēram, elastīgāks darba laiks ēdināšanas jomā nodarbinātajiem, taisnīgi nodokļu nosacījumi un birokrātijas samazināšana, un interneta attīstība lauku apvidos. Breiss skaidro, ka ar šīs stratēģijas visaptverošu konceptu, tuvākajā laikā valdība, iepazīstinās tūrisma sektorā strādājošos. CDU politiķis, tūrisma nišu dēvē par ekonomikas smagumpunktu un norādīja, ka gandrīz 3 miljoni iedzīvotāji ir nodarbināti tieši šajā nozarē, un nodrošina tautsaimniecībai bruto pievienoto vērtību 100 miljardu eiro apmērā. Lielus izaicinājumus rada pieaugošais, kvalificētu darba spēku, deficīts, nozares digitalizācija, sarežģīta birokrātija. Galvenais iemesls, kas iedragā konkurences spēju šai nozarei ir ātrjaudas interneta nepieejamība lauku nomalēs, kā arī rezervāciju platformu attīstība. Vācijas tūrisma asociācija atbalsta tūrisma attīstības stratēģijas izvirzītos stūrakmeņus. “Mēs esam ļoti gandarīti, ka federālā valdība ir aktīvi iesaistījusies tūrisma nozares attīstībā un vēlas stratēģiski koordinēt un attīstīt tūrisma politiku. ” teikts paziņojumā. Pašlaik noteicošais būs, vai valdība šādā pašā garā arī turpinās, kad būs runa par tādiem jautājumiem kā konkurenci negatīvi ietekmējošiem atvaļinājuma un gaisa satiksmes nodokļiem, iekavējušos ātrjaudas interneta izbūvi lauku reģionos vai ieguldījumu cīņā ar tādiem jauniem birokrātijas monstriem kā “ceļojumu direktīvu vai vispārējo datu aizsardzības regulu ", kas ārkārtīgi ietekmē visu nozari, teica Mihaels Rabe (Michael Rabe). Automobiļu asociācijas ADAC, tūrisma nodaļas viceprezidents Kurts Heinens ( Kurt Heinen) komentēja valdības plānus: “Šim atbalstam jāizpaužas konkrētās rīcībās, liekot uzsvaru uz mobilitātes un infrastruktūras risinājumiem”. Tūrisma politikai ir arī jābūt labāk koordinētai, atbildīgo ministru darba sadale prasa pārāk daudz laika.” Vācijas tūrisma nozares federālās asociācijas prezidents Mihaels Frenzels (Michael Frenzel) pagājušā gada novembrī notiekošajā tūrisma samitā pieprasīja godīgus konkurences apstākļus. Tradicionālajiem uzņēmējiem joprojām bieži tiek uzliktas stingrākas vadlīnijas, nekā tās ir to digitālajiem konkurentiem. Tūrisma nozarē strādājošie jau ilglaicīgi pieprasa no politiķiem birokrātiskos atvieglojumus un darba tiesību atvieglojumus šai nozarei. Tiek arī pieprasīta elastība darba laiku likumā, Frenzels uzskata, ka darba stundu likumā noteiktais cietais diennakts maksimālais darba laiks nav vairs aktuāls. 2018. gadā iekšzemes un ārzemju tūristu skaits, kuri savos ceļojumos Vācijā pārnakšņoja vismaz vienu nakti ir sasniedzis augstāko skaitu, proti, 477.6 miljonus, kas ir 4% pieaugums, bet saskaņā ar Vācijas viesnīcu un restorānu asociācijas (Dehoga) sniegto informāciju, situācija nozarē joprojām ir saspringta, jo turpina pieaugt tūrisma darbības un personāla izmaksas, turklāt tam vēl pievienojas kvalificētu darbinieku trūkums.
Lietotāji caur aplikāciju varēs rezervēt un apmaksāt nomājamos riteņus, autobusus, vilcienus vai īslaicīgus nomas auto. Lietuvas start-up uzņēmuma Trafi izveidotā aplikācija Berlīnē tiks palaista tiešsaistes testa režīmā. Jūnija sākumā, Vācijas galvas pilsētā, tika palaists Jelbi pilotprojekts un uzstādīta otrā Jelbi-stacija, galvas pilsētas Šonhauseras alejā ( Schönhauser Allee). BVG vadītāja Sigrīda Nikutta ( Sigrid Nikutta) uzskata Jelbi kā pagrieziena punktu šajā nozarē. Gluži kā universālās biļetes ieviešana, 1929. gadā, priekš autobusiem un vilcieniem, kas ļāva nepirkt jaunas biļetes pārsēžoties uz citiem transportiem. Šāds līdzīgs uzdevums ir Jelbi, apvienot visus piedāvājumus 1 aplikācijā, lai patērētājam nebūtu jāuztur vairākas aplikācijas, katram transportam. Jelbi izceļas starp citām mobilitātes aplikācijām ar to, ka ir vienīgā aplikācija, kurā var tiešsaistē rezervēt un apmaksāt transportlīdzekļus. Jāpiebilst, ka pilotfāzes sākuma stadijā piedāvājumu klāsts vēl ir stipri ierobežots- bet aplikācija sniedz piekļuvi firmas Emmy piedāvātājiem nomas riteņiem un nextbike. Vēl šīs vasaras laikā ir plānots, ka Jelbi pievienosies tādi pakalpojumu sniedzēji kā- Ridesharing- Dienst Berlkönig, Oply , Taxi Berlin un e-skūteri no Tier, kā arī ir plānots, ka pie katras Jelbi stacijas būs ierīkoti uzlādes punkti. BVG skaidro , ka aplikācija ir izveidota, lai lietotajam būtu tikai vienu reizi jāreģistrējas un vienu reizi būtu jāaugšuplādē vadītāja apliecība, lai pieslēgtu sev visus pieejamos pakalpojumus. Aplikācija piedāvā dažādu maršrutu iespējas un attiecīgi izkalkulē cenas, kas tiek piedāvātas lietotājam, savukārt norēķini notiek aplikācijā tiešsaistē.