Debatēs, kas norisinājās vakar Rīgas Juridiskās augstskolas telpās, piedalījās sešu politisko partiju pārstāvji un pārstāves, kas pretendē uz ievēlēšanu Eiropas Parlamentā. To skaitā bija Baiba Rubesa (Attīstībai! / Par), Dana Reizniece – Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Roberts Putnis (Progresīvie), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) un Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība). Uz debatēm tika aicināti to politisko partiju pārstāvji, kuru reitings saskaņā ar 18. aprīlī publiskotajiem SKDS socioloģiskās aptaujas datiem pārsniedza 2% barjeru. Ne sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, nedz Latvijas Krievu savienība uz uzaicinājumu piedalīties debatēs neatsaucās. Priekšvēlēšanu debates vadīja Rīgas Juridiskās augstskolas rektora pienākumu izpildītājs Dr. Jānis Ikstens, kurš savā ievadrunā izcēla pieaugušo Eiropas Parlamenta lomu ES ietvarā. Debašu moderators uzsvēra, ka tieši šis EP sasaukums lems par nākošās ES daudzgadu finanšu perspektīvas apstiprināšanu, ar kuras starpniecību varētu gan paātrināt Latvijas konverģences procesu, gan arī apgrūtināt to. J. Ikstens arī norādīja, ka salīdzinājumā ar ASV šī brīža Eiropas Savienības izaugsmes rādītāji diemžēl ievērojami iepaliek. Komentējot ES izaugsmi salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, debašu dalībnieki atzina nepieciešamību atbalstīt lielākas nacionālo valstu iemaksas ES budžetā, ieguldīt zinātnē un inovācijas atbalsta programmās, uzsvēra nepieciešamību stiprināt cīņu par nevienlīdzības mazināšanu gan dalībvalstu starpā, gan atsevišķās dalībvalstīs. Debašu uzmanības lokā bija arī jautājums par ES centrālajām vērtībām, kā arī, kā cīnīties ar dezinformāciju un Krievijas izvērsto informācijas karu un kā vērst par labu globālo migrācijas plūsmu, ar ko saskaras Eiropas Savienības dalībvalstis. Attiecībā uz pēdējo jautājumu klātesošo politisko partiju vairākums pauda rezervētu attieksmi pret masveida migrantu uzņemšanu, tā vietā iesakot stiprināt Eiropas ārējās robežas un turpināt atbalsta programmas bēgļu un migrantu izcelsmes valstīm. Debašu gaitā arī tika atkārtoti iztirzāts, kā nodrošināt pēc iespējas efektīvāku Latvijas interešu pārstāvību ES institūcijās. Ņemot vērā, ka Latvijai Eiropas Parlamentā ir tikai astoņas no 751 deputāta vietām, debašu dalībnieki mudināja Latvijas pilsoņus piedalīties vēlēšanās un gādāt, lai Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvētu ziņoši un pieredzējuši profesionāļi, kuri spētu efektīvi pārstāvēt Latvijas intereses un iestāties par Eiropas Savienības pamatvērtībām šajā satricinājumiem pilnajā laikā. Priekšvēlēšanu debates rīkoja Amerikas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Īrijas, Vācijas un Šveices tirdzniecības kameras Latvijā. Pasākuma norisi atbalstīja Rīgas Juridiskā augstskola, META Advisory, VA Government, Paulig uzņēmums un Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
<ul class="rte_ul"><li><b>Latvija, ieņemot 6 vietu 21 valsts vidū, joprojām ir viena no pievilcīgākajām vietām Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) investīcijām citās CAE valstīs strādājošo uzņēmumu skatījumā. Arī pārējās Baltijas valstis ir pievilcīgāko valstu vidū, taču tikai Igaunija var lepoties ar uzlabojumu, pārņemot pirmo vietu no Čehijas. Latvija sesto vietu ieņem jau sesto gadu pēc kārtas, tikmēr Lietuva saglabājusi septīto vietu. </b></li><li><b>Dažādu kritēriju novērtējumā, kas ir būtiski pieņemot lēmumus par investīcijām, Latvijā strādājošo uzņēmumu viedoklis gada laikā nav būtiski uzlabojies, turklāt dažu būtisku kritēriju novērtējums ir pasliktinājies. </b></li><li><b>Kā viena no būtiskākajām problēmām izgaismojas darba tirgus. Atbilstoši aptaujas rezultātiem uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums joprojām ir augsts visas Baltijas valstīs un darba ražīgums netiek līdzi algu pieaugumam. </b></li></ul> “Kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem. Tas nozīmē, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei,” uzsvēra AHK izpilddirektors Florians Šrēders. <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup> Aptuveni viena trešdaļa (34%) aptaujāto Latvijā norādīja, ka ekonomiskā situācija valstī ir laba, bet vairums jeb 63% to novērtēja kā apmierinošu. Gadu iepriekš bija attiecīgi 23% un 60%. Labāk tiek vērtēta situācija savā nozarē - 43% uzskata, ka tā vērtējama kā laba. Vēl pozitīvāk salīdzinājumā ar situāciju valstīs un nozarē tiek vērtēta sava uzņēmuma situācija. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, vairāk nekā puse jeb 56% piekrita, ka viņu pašu uzņēmuma situācija šogad ir laba. Tomēr, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijas uzņēmumi ir kritiskāki vērtējumā par situāciju valstī un industrijā. Lietuvā situāciju valstī kā labu vērtē 61% aptaujāto, Igaunijā – 49%. Arī nozares situācijas vērtējums kaimiņvalstīs ir labāks – par labu to uzskata 59% aptaujāto uzņēmumu gan Lietuvā, gan Igaunijā. Pretstatā lejupejošai tendencei Igaunijā, Lietuvā un kopumā CAE valstīs, Latvijas uzņēmumu vērtējuma tendence par esošo situāciju valstī ir augšupejoša. Taču par tuvākās nākotnes perspektīvām optimisms ir mazāks salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Ja pagājušajā gadā 47% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskatīja, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, šogad Latvijā šādi domā 33% aptaujāto jeb par 14 procentpunktiem mazāk. Vairāk uzņēmēju nekā pagājušajā gadā – gandrīz viens no pieciem jeb 19% - Latvijā domā, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies. Interesanti, ka domas par savu nozari un uzņēmumu nākotni ir labākas un mazāk piesardzīgas nekā pērn. Šogad aptuveni puse (51%) aptaujāto uzskata, ka situācija savā nozarē uzlabosies. To pašu var teikt, runājot par sava uzņēmuma nākotnes novērtējumu. Nākotnes perspektīvas savā valstī novērtētas krietni piesardzīgāk nekā pirms gada visās trijās valstīs. Straujākais kritums ir Igaunijā - par 27 procentpunktiem. Tikai 14% aptaujāto Igaunijā uzskata, ka situācija uzlabosies. Latvijas uzņēmumi ir optimistiskāki, taču arī vērojams kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šāda tendence vērojama arī CAE valstīs kopumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmēji ir mazāk piesardzīgi attiecībā uz sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Tie, kas domā, ka tas pieaugs, ir par 12 procentpunktiem vairāk. Latvijas uzņēmēju vidū ir arī cerība uz eksporta pieaugumu. <b>Bažas par tiesisko drošību, infrastruktūru un darba tirgu </b> Ik gadu aptaujā uzņēmumiem tiek jautāts paust novērtējumu par dažādiem makroekonomiskiem kritērijiem. Kopumā 21 kritērijs tika novērtēts skalā no 1 līdz 5, no kuriem 1 bija augstākais novērtējums pakāpe. Šie kritēriji iedalās grupās: ekonomikas politika, darbības vide un darba tirgus. Visi šie rādītāji ir svarīgi uzņēmumiem, pieņemot lēmumus par atrašanās vietas izvēli, turpmākajām investīcijām utt. Latvijā vairāki rādītāji liecina par uzlabojumiem. Tomēr daudzās jomās situācijas novērtējums nav mainījies, vai pat pasliktinājies. Ekonomikas politikas rādītājiem tiek ņemts vērā novērtējums par valsts pārvaldi, nodokļiem, iepirkumiem, tiesisko drošību, ekonomiskās politikas paredzamību, noziedzības un korupcijas apkarošanu, kā arī politisko un sociālo stabilitāti. Lai gan lielākajā daļā šo kritēriju ir neliels uzlabojums, tādā svarīgā jomā kā tiesiskā drošība novērtējums ir pasliktinājies. Šāda tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs. Tieskajai drošībai jau iepriekš bija zems reitings. <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup> Jāpiebilst, ka pat neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, daudzi kritēriji ir novērtēti ar 3 vai vairāk punktiem, kas ir zem vidējā vērtējuma un manāmi sliktāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Darbības vides kategorijā ietver tādus kritērijus kā infrastruktūra, pētniecības un attīstības nosacījumi, maksājumu disciplīna un vietējo piegādātāju kvalitāte un pieejamība. Un arī šajā jomā ir iemesls bažām. Nevienā kritērijā novērtējums gada laikā nav uzlabojies, turklāt attiecībā uz infrastruktūru vērojams būtisks kritums, kas ir lielākais kritums ne tikai šajā grupā, bet kopumā. Svarīga kategorija, pieņemot lēmumus par investīcijā, ir daba tirgus. Šajā jomā tika lūgts paust viedokli par darbaspēka izmaksām, darbinieku produktivitāti, motivāciju un kvalifikāciju, akadēmisko izglītību, profesionālās apmācības sistēmu, kā arī darba tiesību elastīgumu un kvalificēta personāla pieejamību. Nevienā no kritērijiem nav būtisku uzlabojumu. Tas joprojām ir iemesls bažām. Tādu kritēriju kā darbaspēka izmaksas un kvalificēta personāla pieejamība novērtējums ir tuvu 3 punktiem, kas ir zem vidējā novērtējuma. Attiecībā uz darba spēku aptaujā bija vairāki atsevišķi jautājumi. Tostarp par kvalificēta personāla trūkuma ietekmi uz uzņēmējdarbību. Arī šajā jomā situācija ir satraucoša. 57% piekrīt, ka kvalificētu darbinieku trūkums radīs darbaspēka izmaksu pieaugumu. 39% piekrīt, ka tas nozīmēs pašreizējās ražošanas/pakalpojumu aktivitātes pasliktināšanos, bet 28% tas nozīmē plānoto investīciju samazināšanu. Neskatoties uz piesardzību attiecībā uz ekonomikas turpmākajām izaugsmes prognozēm, uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums Baltijas valstīs joprojām ir ļoti augsts. Aptaujātie uzņēmēji Latvijā šogad prognozē vidējo algu pieaugumu par vidēji 7,47%, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn. “Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem,” norādīja Šrēders. Kā vienu no problēmas risinājumiem 40% Latvijas uzņēmumu atbalstītu kontrolētu migrācijas iniciatīvu pat zemas kvalifikācijas amatiem. Šajā ziņā Latvijā aptaujātie uzņēmumi bija vispiesardzīgākie. Lietuvā šādu iniciatīvu atbalstītu 66% aptaujāto, Igaunijā – 58%. <b>PAR APTAUJU</b> Šī gada pavasarī veiktā ikgadējā Konjunktūras aptauja ir daļa no starptautiskās aptaujas Centrālajā un Austrumeiropā. Atbildes par situācijas novērtējumu sniedza vairāk nekā 1400 Vācijas ārējās tirdzniecības kameru biedri 16 valstīs. Tostarp vairāk nekā 100 uzņēmumi Baltijas valstīs pauda savus viedokļus par ekonomisko situāciju, nākotnes prognozēm un investīciju vidi. <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup> <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup> <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup><b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup>
„Vācija ir viens no pievilcīgākajiem eksporta tirgiem un investīciju mērķiem Latvijas uzņēmēju vidū. Tomēr darījumos ar Vāciju ir nianses, kuru nezināšana var kavēt iecerētos mērķus. Daudzi uzņēmēji nav pietiekami sagatavoti sarunām ar vācu partneriem, līdz ar to tās nedod vēlamo rezultātu. Ja uzņēmējs nav sagatavojies sarunai, nesniedz atbildes uz svarīgiem jautājumiem vai nespēj pārliecināt, tad viņa izredzes vienā no konkurētspējīgākajiem tirgiem ir niecīgas,“ norāda viens no semināra pasniedzējiem, advokātu biroja „bnt attorneys in CEE“ partneris Latvijā Henings Jensens. Seminārs paredzēts uzņēmējiem un uzņēmumiem, kas ieinteresēti savus produktus vai pakalpojumus pārdot Vācijas tirgū, vienlaikus tas sniegs palīdzīgu roku arī tiem esošajiem vai topošajiem eksportētājiem, kuriem pietrūkst laika sadarbības partnera meklēšanai vai nav vāciski runājošu pārdošanas speciālistu. Seminārā gūtās zināšanas būs noderīgas arī dažādu starptautisku institūciju pārstāvjiem, kuri darbojas kā konsultanti un multiplikatori. AHK rīkotajā seminārā varēs iegūt zināšanas, kā veiksmīgi veidot sarunas ar potenciālajiem vai esošajiem vācu partneriem, kādi tiesiskie un kultūrspecifiskie aspekti jāņem vērā saskarsmē ar vācu darījumu partneriem, kā prezentēt sevi un savu uzņēmumu, sākot ar personīgo izskatu prezentācijas laikā un beidzot ar pareizu dokumentu/prezentācijas sagatavošanu un noformēšanu, tiks izskaidroti veidi, kā atrast tālākpārdevēju, viņa loma pārdošanas procesā. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar praktiskiem piemēriem un datiem par uzņēmumiem no Baltijas valstīm, kas darbojas Vācijā, kā piem., SIA “Sit-Right Latvija” un advokātu birojs “bnt attorneys in CEE”. Ar 82 miljoniem iedzīvotāju un augsto dzīves līmeni Vācija sniedz daudzveidīgas eksporta iespējas arī Latvijas uzņēmējiem. „Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība dažādu institūciju starpā“ atzīst Latvijas Ārlietu ministrija. Semināra darba valodas būs angļu un latviešu. Reģistrēšanās semināram līdz 12. maijam. Plašāka informācija AHK mājaslapā: https://www.ahk-balt.org/lv/pasakumi/event-details-lv/eksports-uz-vaciju-un-tirdzniecibas-parstavja-meklesana/ <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup>
Altmeiera apgalvojumu pamatoja daudzie izstādes dalībnieki, kuri, par spīti globālās ekonomikas attīstības lejupslīdei, 2019. gadā sagaida nozares apgrozījuma kāpumu.. Lielu pienesumu sniedza ceļu uzlabojumi un citi infrastruktūru uzlabojošie pasākumi- Celtniecības, vides un mašīnbūves asociācijas (VDBUM) valdes loceklis Dīters Šnitjers (Dieter Schnittjer) raksturo esošo situāciju: “Šobrīd mums ir daudz jāatgūst , jo ilgus gadus visi ir saimniekojuši ļoti taupīgi”. Izstādē Bauma, kas norisinājās nedēļu, piedalījās vairāk nekā 3700 dalībnieku, prezentējot iekārtas un būvniecības risinājumus. Kā daudzās citās rūpniecības jomās, arī šai nozarei ir aktuāla tieši digitalizācija: elektriskie dzinēji, savstarpēji savienotas iekārtas, automatizācija ir šīs nozares virzītājspēks. kaut arī atbilstoši Šnitjera teiktajam, klienti attiecībā uz šiem jauninājumiem vēl ir visai skeptiski. Lai iekārtu ražotāji un patērētāji spētu savstarpēji apmainīties ar datiem, tika izveidotas arvien jaunas platformas, skaidro IG Metall valdes loceklis Volfgangs Lembs ( Wolfgang Lemb). Uzņēmumu iekšējos procesos digitalizācija progresē salīdzinoši lēni. Uzņēmumiem ir jāstiprina savas programmatūru kompetences, lai nezaudētu savu suverenitāti attiecībā uz saviem klientiem, nododot to IT uzņēmumiem. Transformācija spētu norisināties vien tad, ja uzņēmēji izglītotu un investētu personāla tālāk attīstībā, bet pie šī aspekta, diemžēl, pašlaik vēl netiek strādāts, izstādes laikā izsakās Lembs, prezentējot kādu no nozares arodbiedrības atskaitēm. Atbilstoši uzņēmumu padomnieku aptaujas datiem pusei no respondentiem nav šādas tālredzīgas personāla politikas vai arī tā ir tikai attīstības sākuma posmā. Bauma ir pasaules lielākā izstāda pēc norises kvadratūras (450 000m2), kas notiek reizi trīs gados un šogad apliecina labākos rādītājus 65 pastāvēšanas gadu laikā, sasniedzot s vairāk nekā 620 000 apmeklētāju no vairāk kā 200 valstīm. Salīdzinot ar 2016. gadu, apmeklētāju skaits pieaudzis par apmēram 40 000.
Blīvs uzlādes staciju tīkls ir priekšnosacījums, lai vairāk tiktu izmantotas un iegādātas elektriskās automašīnas. Saskaņā ar Federālās autopārvadājumu iestādes (KBA) datiem, 2018. gadā no 57.3 miljoniem transporta līdzekļu. Elektrisko automašīnu skaits bija tikai 83 000 un 341 000 hibrīd automobiļu - “Ņemot vērā nelielo elektro-automobiļu skaitu, pašreizējais pieprasījums tiek nodrošināts pietiekoši”, runājot par esošā uzlādes tīkla pieejamību, atzīmēja Federālās enerģijas un ūdens apsaimniekošanas apvienības (BDEW) galvenais izpilddirektors Štefans Kapferers (Stefan Kapferer) Lai sasniegtu 2030. gada mērķi klimata jomā transporta nozarē, uz ceļiem būtu jābūt septiņiem līdz desmit miljoniem elektrisko automobiļu. Bez uzlādes punktiem, diemžēl, nav pieprasījuma pēc elektromašīnām. Dažām Vācijas lielpilsētām ir savi paplašināšanas projekti, bet to izvirzītie mērķi tomēr vēl joprojām būtu skaitliski jāpārskata. Atbilstoši Vācijas preses aģentūras aptaujai (Deutsche Presse-Agentur) kopienām bieži vien ir grūtības atrast vietas uzlādes punktu uzstādīšanai.. Federālajai valdībai būtu juridiski jāvienkāršo elektroenerģijas uzlādes tīklu veicināšanas procedūra.
Konference "Digitalizācija kokrūpniecībā" ir unikāla iespēja tikties ar sešiem Vācijas digitalizācijas risinājumu sniedzējiem no kokapstrādes nozares. Uzņēmumi prezentē savus produktus un risinājumus un nodod savas zināšanas par digitalizācijas stratēģijām lekcijās: acadon AG, Dietrich AG, iBlade GmbH, Jörg Elektronik GmbH, Reichenbacher Hamuel GmbH un Vecoplan AG. Turklāt kokmateriālu un mēbeļu pārstrādes eksperti Gregor Thiele, Fraunhofera ražošanas sistēmu un dizaina tehnoloģiju institūts (IPK), Dominic Wolfschütz, Vācijas mehānisko un rūpniecisko iekārtu asociācija e. V. (VDMA) un Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas rīkotājdirektors Henriks Velja (Henrik Välja) informēs par aktuālo situāciju un perspektīvām kokrūpniecības nozares digitalizācijā. Iespējamas arī individuālas diskusijas ar prezentējošajiem uzņēmumiem un tādējādi jaunu biznesa kontaktu izveide ar Vācijas risinājumu sniedzējiem nozares digitalizēšanai. Konferencē, kas piedāvā ideālu platformu zināšanu apmaiņai un tīklošanai starp Baltijas kokmateriālu un mēbeļu rūpniecības uzņēmumiem, tiks prezentēti arī Vācijas ražotāju jaunākie risinājumi koksnes rūpniecības ražošanas procesu modernizācijai un optimizācijai. Visā Baltijas reģionā kokapstrādes un mēbeļu rūpniecība ir galvenās rūpnieciskās ražošanas nozares – te varam nosaukt gan kokzāģētavas, gan masīvkoka pārstrādes uzņēmumus, gan koka māju būvniecību vai individuālu pasūtījumu veicējus šajā jomā. Nozare paplašinās, tomēr trūkst kvalificētu darbinieku un jātiek galā ar augošajām izmaksām. Automatizācija un digitalizācija var palīdzēt līdzsvarot prasmju trūkumu, tādēļ tām ir svarīga loma kokrūpniecības un mēbeļu ražošanas nozares stabilitātē un izaugsmē. Vācu tehnoloģijas ir jo īpaši pieprasītas to kvalitātes dēļ. <b></b><i></i><u></u><sub></sub><sup></sup> Konference ir organizēta kā daļa no Vācijas Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrijas (BMWi) tirgus attīstības programmas. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā regulāri atbalsta delegāciju biznesa un tirgus attīstības braucienus uz Baltijas valstīm, lai stiprinātu ekonomiskās attiecības visās nozarēs. Reģistrācija konferencei ir iespējama līdz piektdienai, 2019. gada 26. aprīlim, dalība tajā Baltijas uzņēmumiem ir bez maksas.Konference notiks 7. maijā plkst. 10:00 konferenču centrā Öpiku (Valukoja 8, Tallina). <a target="_blank" href="https://www.ahk-balt.org/lv/pasakumi/event-details-lv/digitalizacija-kokapstrade-un-mebelu-rupnieciba/">Reģistrācija AHK mājas lapā</a>: <br /><b></b><i></i>