Viļņā bāzētā kompānija Northway Biotech sadarbībā ar Šveices kolēģiem apgalvo, ka ir izstrādājusi zāles pret koronavīrusu, ziņoja LNK Žinios. "Mēs medikamentu nodevām šveiciešiem klīniskajiem izmēģinājumiem. Kad man jautā, vai Lietuvā ir izstrādāts medikaments pret koronavīrusu, es varu teikt, ka jā, tas ir izstrādāts līdz tādam līmenim, ka pašlaik tiek veikti klīniskie pētījumi," ar gandarījumu sacīja "Northway Biotech" izpilddirektors Vladas Bumelis. Viņš teica, ka zāļu efektivitātei vajadzētu būt zināmai vēl šogad. Uzņēmums sāk izstrādāt vēl vienu medikamentu pret COVID-19. "Mēs arī sāksim no nulles, lai kopā ar kādu amerikāņu uzņēmumu radītu vēl vienu medikamentu," teica Bumels. Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, Lietuvas laboratorijā izstrādātais medikaments varētu kļūt par pirmo pasaulē. "Šādu zāļu pret koronavīrusu nav. Tās zāles, pie kurām mēs strādājam, ir vēl jāapstiprina. Ne visi cilvēki vēlēsies vakcinēties. Bet, ja neesat vakcinēts un esat inficējies, jums būs vismaz kaut kas, ar ko šo slimību ārstēt," viņš teica.
Koronvīrusa pandēmijas laikā pieaug kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem, un īpaši cietuši ir Vācijas uzņēmumi. Neraugoties uz lielākiem ieguldījumiem drošībā, Vācijas uzņēmumi starptautiskā salīdzinājumā reģistrē īpaši lielus zaudējumus. Šāds secinājums tika izdarīts aprīlī publicētajā aptaujā, ko veica specializētais apdrošinātājs Hiscox. Saskaņā ar apsekojuma datiem uzbrukumi no interneta ir ievērojami palielinājušies, un nereti tie ir vērsti uz paša uzņēmuma būtību. Lai gan tikai 41% uzņēmumu Vācijā iepriekšējā gadā vismaz vienu reizi bija cietuši no kiberuzbrukumiem, 2021. gadā šis rādītājs jau bija pieaudzis līdz 46%. Starptautiskā mērogā šis rādītājs ir ievērojami pieaudzis - no 39% līdz 43%. Vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu (28%) norādīja, ka tie ir cietuši no pieciem vai pat vairāk uzbrukumiem, un 17% uzņēmumu kiberuzbrukumi bija tik plaši, ka potenciāli apdraudēja to pastāvēšanu. Vidējais kiberuzbrukumu radītais kaitējums Vācijas uzņēmumiem bija 21 800 eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā visās astoņās aptaujātajās valstīs (Beļģijā, Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, Īrijā un ASV). Arī lielākais viena uzbrukuma radītais zaudējums, kas minēts aptaujā, ir no Vācijas - 4,6 miljoni eiro. Tomēr arī Vācijas uzņēmumi ir ievērojami palielinājuši savus kiberdrošības izdevumus. Gada griezumā tie ir par 62% lielāki nekā 2020. gadā, un tagad tie veido 20% no kopējā IT budžeta Vācijā. Starptautiskā mērogā šie rādītāji vidēji bija zemāki, bet to īpatsvars un pieaugums bija līdzīgs. Kiberapdrošināšana arī kļūst arvien izplatītāka. Tikai 15 procenti aptaujāto Vācijas uzņēmumu norādīja, ka tiem nav kiberpolises un tie neplāno to noslēgt. Baltijas valstīs situācija nav daudz atšķirīgāka: Arī uzņēmumi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir arvien vairāk pakļauti kiberuzbrukumiem. Vairāk par to lasiet jaunajā AHK žurnāla Baltic Business Quarterly numurā par kiberdrošību. Aleksandrs Velšers
Kopš 2010. gada mājokļu un īres cenas ir vairāk nekā divkāršojušās, un Igaunijā ir reģistrēts vislielākais pieaugums starp visām ES dalībvalstīm, liecina Eurostat dati. Salīdzinot datus par 2010. un 2020. gada ceturtajiem ceturkšņiem, īres maksa ES vidēji pieauga par 14,9 %, bet mājokļu cenas - par 28,6 %. Mājokļu cenas pieauga 23 dalībvalstīs un samazinājās četrās, un vislielākais pieaugums bija vērojams Igaunijā (112,8 %), kam seko Luksemburga (99,8 %), Ungārija (90,6 %), Latvija (85,6 %) un Austrija (81,4 %). Salīdzinot nomas cenas 2020. un 2021. gada pēdējā ceturksnī, dati liecina, ka 25 dalībvalstīs tās ir palielinājušās, bet divās - samazinājušās. Arī šajā gadījumā vislielākais pieaugums bija Igaunijā (143,5 %), kam sekoja Lietuva (109,2 %) un Īrija (61,8 %). Saskaņā ar Eurostat datiem, lai gan mājokļu cenas un īres maksas ES laikā no 2010. gada līdz 2011. gada otrajam ceturksnim attīstījās līdzīgi, kopš 2011. gada otrā ceturkšņa ir vērojamas būtiskas atšķirības. Pēdējo desmit gadu laikā īres cenas ir stabili pieaugušas, savukārt bija vērojamas būtiskas mājokļu cenu svārstības. Avots: err
Gan 15min, gan BNS Lietuva pašlaik 100 % pieder Igaunijas Postimees Grupp. Pēc apvienošanās Postimees Grupp piederēs 60 procenti 15min Group akciju, bet Media Bites akcionāriem piederēs 40 procenti akciju. Media Bites ieviesīs arī 15min Group savas uzņēmējdarbības struktūrvienības un zīmolus mediju, fotogrāfiju, preses un grāmatu izplatīšanas jomā. Tie ir žurnālu zīmoli Zones, Laime, Legendos, Ji, ziņu vietne Zmones.lt, mobilā lietotne Zmones, fotoaģentūra ZMONES Foto un foto arhīvs Fotobankas.lt, kā arī preses un grāmatu izplatīšanas uzņēmums Medipresa, kas pārvalda arī interneta grāmatnīcu Perkuknyga.lt. Saskaņā ar šo darījumu Media Bites akcionāri un vadītāji, tostarp 15min dibinātājs un bijušais izpilddirektors Tomass Balzekas, būs atbildīgi arī par 15min grupas vadību. Apvienošanās vēl ir jāapstiprina Lietuvas Konkurences padomei. Avots: LETA, Delfi