Delegācijas vizītes uzmanības centrā atradās digitalizācijas jautājums – rūpniecības un informācijas tehnoloģijas, kā arī mašīnas un cilvēka mijiedarbība reāllaikā. Divu piepildīto delegācijas dienu laikā Baltijas valstu pārstāvjiem bija iespēja ielūkoties ekskluzīvu uzņēmumu iekšienē, piemēram, Agfa HealthCare uzņēmumā Preisenbergā. Šī globālā spēlētāja aizsākumi meklējami jau vairāk nekā simts gadu senā vēsturē, un šodien uzņēmums sevišķi koncentrējas uz tādiem procesiem kā digitalizācija un tīklošana medicīnas nozarē. Apmeklējot uzņēmumu BMW, vizītes dalībnieki ielūkojās slavenā auto zīmola gigantā no pavisam cita – čempionu skatpunkta. Gada laikā BMW saražo aptuveni 2.36 miljonus automašīnu, un ar 94.2 miljardu eiro apgrozījumu 2016. gadā bija pieskaitāms pie viena no lielākajiem Vācijas uzņēmumiem. Sīkāku informāciju par digitalizācijas procesiem apmeklētājiem sniedza robotu un sistēmu tehnoloģiju attīstības uzņēmums KUKA Augsburgā, organizējot arī informatīvu semināru. Šī uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau tālajā 19. gs., taču, reaģējot uz digitalizācijas piedāvātajiem risinājumiem, šobrīd uzņēmums specializējas jau tikai uz automatizētiem ražošanas procesiem. Papildus robotizācijai un digitālajiem risinājumiem, uzņēmums šobrīd ceļ īpašu ar dažādām darbstacijām aprīkotu Industrie 4.0 modeļa fabriku. Bavārijā digitālais progress un tradīcijas iet roku rokā, tādēļ delegācijas noslēgums tika pavadīts vienā no vecākajiem Vācijas Ziemassvētku tirdziņiem Christkindlesmarkt, kas atrodas Minhenes Marienplatz laukumā, malkojot karstvīnu un mielojoties ar tradicionālajām Bratwurst desiņām.
No 5. līdz 7. decembrim pieciem konkurētspējīgiem uzņēmumiem no mežiem bagātās zemes Latvijas (vairāk nekā puse valsts platības ir klāta mežiem) tika sniegta iespēja tikties ar divtik lielākiem un acīmredzami ekonomiski spēcīgākiem vācu uzņēmumiem (IKP uz iedzīvotāju Vācijā: € 38 000, IKP uz iedzīvotāju Latvijā €12 800), lai uzsāktu iespējamo nākotnes sadarbību. Tirdzniecības misijā piedalījās pieci Latgales plānošanas reģiona uzņēmumi (Baibiņa SIA, GL Plus SIA, Gravtex SIA, LG Holz SIA un Arbika K SIA), kuri nodarbojas ar koka māju, palešu, mēbeļu, kāpņu, dekoratīvo apdares elementu, žogu, kā arī dzelzceļa gultņu, gatavu celtniecības detaļu un taras dēļu izgatavošanu. Kontaktbiržas laikā katram Latvijas uzņēmumam bija iespējas satikt sešus iespējamos Ziemeļreinas-Vestfālenes partnerus (Fritz Kummer, FreiZeitMöbelm FZM, Xerex International Trading, Netzwerk Außernwirtschaft, Fensterwelt Schiffer, Gottschalk Palettenservice, Meisen Holzverarbeitung, Vertriebs Factory®), kā rezultātā tika slēgti jau pirmie darījumi. Organizētās misijas programmas ietvaros Latvijas uzņēmēji saņēma arī POPPEK Law Firm sniegtās juridiskās konsultācijas, gan NRW Invest ieteikumus Vācijas ekonomikas jautājumos, gan arī dažādus ierosinājumus uzņēmumu mājaslapas uzlabošanai un mārketinga konsultācijas. Gūstot nepilnus 25% no kopējā ekonomiskā snieguma un aptuveni vienu piektdaļu no visa eksporta preču apjoma, kokrūpniecības nozare Latvijā tiek uzskatīta par vienu no valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Ņemot vērā Latvijas plašās mežaudzes, stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu un saražoto preču ilgtspēju, valsts un ES finansējumu programmas ir faktors, kas nodrošinās industrijas nākotni arī turpmāk. Turklāt jāņem vērā, ka tieši mežsaimniecība ir viens no svarīgākajiem strukturāli vājo lauku teritoriju nodarbinātības faktoriem. Interesanti, ka Latvija ir viena no zaļākajām zemēm ne tikai no putna lidojuma, jo saskaņā ar pieejamajiem datiem valsts atjaunojamo enerģijas avotu apjoms ir trešais augstākais Eiropā, 2015. gadā sasniedzot 37.6% (vidējais rādītājs Eiropā – 16,7%). AHK organizēto tirdzniecības misiju atbalstīja Diseldorfas tirdzniecības un rūpniecības kamera (TRK). Misija norisinājās Diseldorfas TRK. <b>Kontakti</b>: Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Florians Māss, Tel. 6732 0724, florian.maass@ahk-balt.org, <a target="_blank" href="http://www.ahk-balt.org">www.ahk-balt.org</a>
Gandrīz vienprātīgi jeb 93% respondentu uzskata, ka vācu valodas zināšanas varētu palielināt uzņēmuma apgrozījumu, turklāt katrs trešais uzņēmums iespējamo pieaugumu vērtē pat 40% robežās. Lielākā daļa aptaujāto atzīst savas un kolēģu vācu valodas zināšanas par nepietiekamām, rosinot pastiprinātu valodas apguvi jau skolā. Pretēji plaši izplatītajam pieņēmumam, ka angļu valoda ir vadošā valoda starptautiskajā biznesa tirgū, trīs ceturtdaļas respondentu apgalvo, ka Vācijas uzņēmumi dod priekšroku komunikācijai dzimtajā valodā. Ar iepriekš minēto saskāries arī AHK Latvijas biroja vadītājs Māris Balčūns, skaidrojot: „Sadarbojoties ar mūsu biedruzņēmumiem, kā arī, ikdienā konsultējot klientus, esmu novērojis, cik vācu valoda ir nozīmīga.” Balčūns turpina: „Spriežot pēc pieredzes, droši varu apgalvot, ka vācu valodas zināšanas darba ņēmējam noteikti paver lielākas karjeras iespējas.” Šobrīd vācu valodu mācās 22 000 latviešu, kas ir pārāk niecīgs skaitlis, jo deviņi no desmit aptaujas respondentiem uzskata, ka ir grūti atrast kvalificētus darbiniekus ar vācu valodas prasmēm. Trīs ceturtdaļas atzīst, ka vācu valodas mācīšana latviešu skolās nav pietiekama. "Ja abi sadarbības partneri runā vienā mēlē, tas paver plašākus horizontus. Vācija ir otrs nozīmīgākais piegādātājs Latvijā un ceturtais lielākais Latvijas preču un pakalpojumu noņēmējs. Daudziem Latvijā ražotiem produktiem būtu lielākas izredzes ienākt Vācijas tirgū, ja partneri spētu komunicēt vācu valodā,” argumentē AHK izpilddirektors Florians Šrēders. <b>Kontakti</b>: Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Florian Maaß, Tel. +371 6732 0724, florian.maass@ahk-balt.org, <a target="_blank" href="http://www.ahk-balt.org">www.ahk-balt.org</a>