Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas biroju aplēsēm š.g. 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pieauga par 4,1% un Lietuvā - par 3,9%. Arī Igaunijā analītiķi sagaida līdzīgu ekonomikas pieaugumu. Šie izaugsmes rādītāji krietni pārsniedz tā paša perioda aptuvenos IKP datus eirozonā (2,1%) un 28 ES valstīs (2,2%). Šie dati atspoguļo strauju Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi. Tas attiecas arī uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomisko tuvināšanos turīgajām ES dalībvalstīm. Saskaņā ar pētījumu, ko ECB publicēja augusta sākumā, trīs Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas ekonomisko atšķirību ir ievērojami mazinājušas. Pētījumā teikts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva kopā ar Slovākiju bija vienas no nedaudzajām eiro zonas valstīm, kurās reālais IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas ziņā tuvojās ES vidējam līmenim. 2015. gadā vidējais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs bija 66,5% no ES-15 vidējā līmeņa. 1995. gadā šis rādītājs atbilda tikai aptuveni 28%. Pozitīvās attīstības galvenie faktori šajās valstīs ir zems valsts parāds, strauji uzlabota valsts institūciju un ekonomiskā politika, kā arī brīvi un atvērti tirgi. ECB analītiķi uzskata, ka arī nekavējoties veiktie pielāgošanās pasākumi saistībā ar ekonomisko krīzi ir veicinājuši pakāpenisku ekonomisko konverģenci. Tomēr straujais algu pieaugums un ekonomiskās svārstības varētu izrādīties izaicinājums ekonomikas attīstībai nākotnē.
Svarīgākās nodokļu izmaiņas: <ul class="rte_ul"><li>Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): gada ieņēmumiem līdz 20 000 eiro tiks piemērots IIN 20% apmērā, Ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%. Neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro tiks paaugstināts uz 200 eiro, savukārt 2019. gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. </li><li>Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN): reinvestētā peļņa turpmāk netiks aplikta ar nodokli. Izmaksātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi. Mikrouzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro, UIN būs 15%. </li><li>Sociālās iemaksas: sociālās iemaksas tiks palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. Minimālā alga tiks palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. </li></ul> Likuma grozījumi paredz celt arī akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, kā arī azartspēlēm.
Vizītes ietvaros, kopīgās pusdienās piedalījās Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks, AHK prezidents Tomass Šēlkopfs (Thomas Schöllkopf), kā arī AHK izpilddirektors Florians Šrēders (Florian Schröder), kurās Kučinskis runāja par situāciju Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģionā, kā arī par situāciju Latvijā. Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv cieša savstarpējā saikne jau kopš Hanzas laikiem: „Šodien Latvijai Vācija ir viena no svarīgākajām tirdzniecības partnerēm. Ceturtajā vietā eksportā un otrajā vietā importā. Kopīgiem spēkiem esam daudz sasnieguši”, tā uzsvēra ERGO International Management Committee biedrs un AHK prezidents Tomass Šēlkopfs (Thomas Schöllkopf). Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizītes mērķis bija uzsākt dialogu ar vācu uzņēmējiem un parādīt Latviju kā investīciju vietu. Kučinskis savā runā uzsvēra to, cik ļoti viņš novērtē Vāciju kā partneri gan politiskā, gan arī ekonomiskajā līmenī. Pēc Kučinska teiktā, Latvijas ekonomiskā attīstība ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic Latvijas valdībai, tāpēc viņš ir vienmēr atvērts jauniem investoriem: „Mēs vēlamies kļūt par Baltijas valstu magnētu, kā arī attīstīt un ražot pasaules līmeņa produktus.” Pēc aktuālajiem AHK konjunktūras aptaujas rezultātiem, Latvija pieder pie pievilcīgākajām investīciju vietām Vidus un Austrumeiropā. 80% aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida pieaugošu apgrozījumu šim gadam. Šis ir augstākais rādītājs starp visām trim Baltijas valstīm. Daudzi aptaujātie uzņēmumi atkārtoti izvēlētos Latviju kā investīciju vietu, un 85% aptaujāto būtu gatavi investēt uzņēmuma digitalizācijā. Latvijas delegācijas sastāvā bija Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, Valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa, Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. No Vācijas puses vizītē piedalījās Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kristofs Dammermans (Christoph Dammermann), kā arī Vācijas ekonomikas pārstāvji. Vizīti iniciēja Latvijas vēstniecība Vācijā un Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK), sadarbībā ar ERGO Group AG.
Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balvas 2017 moto ir „Industrie 4.0 – gatavs jaunās paaudzes tehnoloģijām”. Uz balvu pretendēja 12 uzņēmumi, kas savus darba un saziņas kanālus bija optimizējuši, izmantojot digitalizētus procesus, un darba ikdienā aktīvi pārveidoja Industrie 4.0. Pēc iepriekšējas atlases žūrija apmeklēja piecus finālistus, kuri tika novērtēti tiešsaistes balsošanā. „Industrie 4.0 piedāvā lielas iespējas uzņēmējdarbībai Vācijā un visā Eiropā. Tam, ka mēs šovakar godinām Latvijas novatorus šajā jomā, cerams, būs signālam līdzīgs efekts,” savā uzrunā teica Manja Klīze (Manja Kliese), Vācijas vēstniecības pastāvīgā pārstāve Latvijā. Kaspars Kalviškis, AHK reģionālais prezidents Latvijā: „Šeit vēl nav “Smart Factory”, tomēr daudzi Latvijas uzņēmumi ir sapratuši, cik svarīgas ir jaunās izstrādnes un iespējas. Vēl jo vairāk mēs priecājamies, ka uz Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balvu pretendēja divpadsmit uzņēmumi.” Lielo potenciālu, kas slēpjas industrijas digitalizācijā, pierāda balvas ieguvējs AS UPB, stikla, betona un metāla elementu ražotājs, kas pirms trim gadiem ieviesa sistēmu, kura visas starptautiskās ražotnes savieno ar vadību, piegādātājiem un klientiem. Līdz ar to saziņas un ražošanas procesi ir pilnveidoti tā, ka, pateicoties šiem pasākumiem, apgrozījums vien ir pieaudzis par 30%. Jau 19. reizi Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera pasniegs šo balvu. Uzvarētājs iegūst braucienu ar apmaksātu lidojumu un viesnīcu uz konferenci Industry of Things World Berlīnē. AS HansaMatrix kā tiešsaistes balsošanas uzvarētājs iegūst tiesības nedēļu lietot kādu no Porsche automašīnām. Balvas patrons ir Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute (Rolf Schütte). <b> Profesionālās izglītības balva „MĒS MĀCĀMies” 2017 </b> Otro reizi tika pasniegta AHK profesionālās izglītības balva „MĒS MĀCĀMies“ 2017. No 16 pretendentiem žūrija izvēlējās Valpro, vienu no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā. Pēc žūrijas domām, uzņēmums ir īpaši daudz investējis praktiskajā profesionālajā izglītībā. Šobrīd Valpro strādā 18 audzēkņi, kuri Latvijā pirmajā kooperatīvo mācību projektā rotē trijos mācību uzņēmumos. Par vislabāko profesionālo izglītības iestādi tika atzīts Ogres tehnikums. Žūrija uzsver augstos kvalitātes standartus, kas ir ieviesti un arī regulāri tiek kontrolēti profesionālo izglītības iestāžu sadarbības uzņēmumos. Profesionālās izglītības balvas „MĒS MĀCĀMies” 2017 patroni ir Latvijas Republikas ministru prezidenta vietnieks ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Republikas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Latvijas Republikas ministru prezidenta vietnieks ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pasniedza Profesionālās izglītības balvu 2017 un apsveica balvas ieguvējus.