Pēc parlamenta lēmuma daudzām kravas automašīnām ceļu izmantošana izmaksas dārgāk. Pirmo reizi tiks piemērotas izmaksas arī par radīto trokšņa piesārņojumu. Arī īpaši smagiem kravas automobiļiem nodeva palielināsies, jo tie veicina lielāku ceļu nolietojumu. Vienlaikus no nodevas tiks atbrīvoti elektromobiļi un transportlīdzekļi, kas dzinējspēkam izmanto gāzi. Saistībā ar jaunajām nodevām un jau kopš jūlija spēkā esošās nodevas paplašināšanas uz visiem ceļiem Vācijas valdība sagaida ienākumus 7,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par aptuveni 2,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekš. Atskaitot izdevumus sistēmas darbības īstenošanai, iegūtos līdzekļus ir paredzēts investēt ceļu uzturēšanai. Kravas mašīnu nodeva automaģistrālēs tika ieviesta pirms vairāk nekā 13 gadiem un kopš 1. jūlija darbojas visā Vācijas teritorijā, aptverot autoceļus papildu 39 000 kilometru garumā. Pirms tam nodeva bija spēkā federālajos ceļos 2300 km garumā un tika piemērota kravas automobiļiem, kuru svars ir 7,5 tonnas un vairāk. Tiek lēsts, ka jaunās kārtības dēļ aptuveni 140 000 transportlīdzekļu nāksies pirmo reizi maksāt nodevu. Nodeva attieksies arī uz dažiem amatniecības uzņēmumiem, kas atrodas lauku rajonos. Pārvadātāji ir negatīvi noskaņoti attiecība uz papildu slogu, ko rada nodeva. Vācijas pārvadātāju un loģistikas apvienība brīdina par ievērojamu izmaksu palielinājumu, kas varētu būt mērāms miljardos eiro.
Noteicošais faktors ir liels iesniegto patentu un zinātnisko publikāciju skaits. Nav mazsvarīga arī klientu apmierinātība ar vācu produktiem. Tā liek uzņēmumiem pastāvīgi attīstīt un uzlabot savus produktus, rakstīts PEF ziņojumā. Kopumā Vācija ir viena no konkurētspējīgākajām valstīm. Pēc studiju datiem, kuras ietvaros PEF ik gadu analizē 140 pasaules valstis 12 jomās, Vācija ierindojas trešajā vieta, priekšā palaižot vien ASV un Singapūru. PEF pozitīvi vērtē Vācijas stabilitāti, sociālo kohēziju un ekonomisko vienlīdzību. Digitālo tehnoloģiju izplatīšana un ātrāku datu pārraižu izbūve ir nozīmīgi izaicinājumi Vācijai.
Pēc Statistikas pārvaldes datiem, vasarā turpinājās iepriekšējo mēnešu pozitīva tendence. Tekošajā gadā tūristu pavadīto nakšu skaits laika periodā no janvāra līdz augustam ieskaitot palielinājās par 4% līdz 326 milj., salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn. No minētā daudzuma 59,9 milj. cilvēku bija no ārvalstīm, bet 266,1 milj. bija vietējie iedzīvotāji. Tas ir 4% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vācijas viesnīcu un viesu uzņemšanas asociācija (Dehoga) sagaida, ka 2018. gadā jau devīto gadu pēc kārtas nakšņošanu skaits būs rekordliels, jo to sekmēja silta vasara un laba konjunktūra. Statistikas pārvalde iekļauj savos datos tādus tūristu izmitināšanas uzņēmumus, kuriem ir vismaz desmit guļvietas.