Pirmais līgums tika noslēgts starp Hamburgas digitālo klasteri “Hamburg@Work” un Latvijas lielāko digitālo asociāciju LIKTA. Nākotnē abu organizāciju starpā paredzēta vēl ciešāka sadarbība zināšanu un materiālu nodošanā, apmācībā un digitālā tīkla izveidē. Otrais pamatnolīgums tika parakstīts starp Vācijas elektronu sinhrotronu (DESY) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ar mērķi uzlabot apstākļus komerciālajām pētniecības iestādēm. Ekonomikas forums "Magnetic Latvia" Hamburgas Tirdzniecības kamerā bija daļa no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņavalsts vizītes Vācijā. Forumu, kurā piedalījās aptuveni 200 viesi no biznesa un politikas, atklāja Latvijas prezidents, to moderēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras vadītājs Florians Šrēders. "Hamburga var mācīties no Latvijas par digitalizāciju, jo Latvija saskata iespējas un ne riskus," ekonomikas foruma "Magnetic Latvia" atklāšanā sacīja Hamburgas Tirdzniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks André Mücke. "Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā jaunās idejas tiek pārbaudītas daudz ātrāk nekā pie mums. Šī vēlme veikt nepieciešamās izmaiņas ir priekšnoteikums veiksmīgai digitālajai transformācijai," viceprezidentu citē Hamburgas Tirdzniecības kamera. Uzrunājot Latvijas un Vācijas uzņēmumu pārstāvjus, Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka Vācija ir otrs lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, abas valstis vieno ilggadīga un veiksmīga sadarbība transporta jomā, ko raksturo lielisks gaisa satiksmes tīkls, kā arī aktīva sadarbība ar Vācijas ostām, nodrošinot efektīvu kravu un pasažieru plūsmu. "Straujas tehnoloģiskās attīstības laikmetā gandrīz katra mūsu sadarbības joma ir saistīta ar digitālajiem risinājumiem, jaunu tehnoloģiju izstrādi, inovācijām, zinātni un pētniecību. Latvijā ir gan infrastruktūra, gan gudri un radoši zinātnieki un uzņēmēji, lai varētu rasties inovatīvas idejas un produkti. Mums ir izcila digitālā infrastruktūra un digitālie risinājumi, kas paver plašas iespējas starpnozaru sadarbībai," uzsvēra Valsts prezidents. Noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra: "Esmu pārliecināts, ka mūsu esošā un nākotnes sadarbība dos jaunas iespējas gan Latvijas, gan Vācijas uzņēmumiem iekļauties starptautiskajās vērtību ķēdēs un kļūt stiprākiem un konkurētspējīgākiem gan Eiropā, gan arī globālajos tirgos." Latvijas prezidentu vizītē pavada un forumā piedalījās vairāk nekā 20 uzņēmumu delegācija, kurā pārstāvētas tādas nozares kā aviācija, veselības aprūpe, IT un viedās pilsētas. Ekonomiskais forums ir temats "Latvia - Data Driven Nation". Kā norāda foruma rīkotāji, “Nozare 4.0”, 5G loma, "lielie dati" un kiberdrošība ir tikai dažas no iezīmētajām tēmām. Latvija ieņem vadošo lomu ES, padarot šīs galvenās 21. gadsimta nozares par jaunu veiksmes stāstu.
Saskaņā ar pētījumu Vācija kā eksporta valsts īpaši ciestu bezvienošanās Brexit gadījumā. «Nevienā citā valstī ietekme uz kopējo nodarbinātību nebūs tik liela kā Vācijā,» pētījuma līdzautors Olivers Holtemellers (Oliver Holtemöller) norādīja laikrakstā «Welt am Sonntag». Ņemot vērā kopējo nodarbināto skaitu, secināts, ka visnegatīvāk tiks ietekmēta autoražotāju nozare. Pēc bezvienošanās Brexit atkal tiks iekasēta muita, importējot preces uz Lielbritāniju. Zinātnieku simulācija apkopoja ietekmi tikai uz tām darbavietām, kas ir saistītas ar sekojošo eksporta kritumu. Citi Brexit radīto risku rādītāji attiecībā uz darba tirgu, piemēram, investīciju samazināšanās, nav atspoguļoti. Lielbritānijai Eiropas Savienība ir jāatstāj 2019. gada marta beigās. Taču tas, kā izstāšanās tiks īstenota, aizvien vēl nav skaidrs. Rādītāji ir iegūti simulācijas aprēķinos. Pētījuma autori pieņem, ka imports uz Lielbritāniju pēc bezvienošanās Brexit samazināsies par 25% – tā ir vērtība, kas atbilst pašreizējām zinātniskajām aplēsēm. Autori ir izstrādājuši formulu, ar kuru aprēķināt, kā šāds importa kritums ietekmēs atsevišķas nozares un valstis. Pētījumā izmantoti pasaules izmaksu un izlaides datubāzes WIOD dati, kurus attiecīgajās valstīs apkopo pasaules tirdzniecības organizācijas.
«Perspektīva satumst» – tā asociācija nodēvēja aptuveni 27 000 uzņēmumos veiktās aptaujas rezultātus. Saskaņā ar aptaujas datiem arvien vairāk uzņēmumiem tiek prognozētas sliktākas darījumu izredzes, galvenokārt tas attiecas uz rūpniecības nozari, kas cieš no globālās vides izkropļojuma. Ievērojami pastiprinās bažas par iekšzemes un ārvalstu pieprasījumu. Arī ekonomikas politikas vidē pēc uzņēmumu domām arvien pieaug riska faktors. DIHK vadītājs Martins Vanslēbens (Martin Wansleben) zemās prognozes pamato ar globālās ekonomikas atdzišanu, tirdzniecības konfliktiem, kā arī neskaidro situāciju saistībā ar Brexit. Nesakārtotā Lielbritānijas izstāšanās no ES un Vācijas eksporta iespēju pasliktināšanās Apvienotajā Karalistē izaugsmi varētu samazināt par 0,2%. Vanslēbens konjunktūras attīstību nosaucis par «modinātāja zvanu politikai». Uzņēmumi cerēja, ka visbeidzot atrisināsies arī daudzas ar politisko vidi saistītās problēmas. Nozīmīga ir straujā enerģijas tīklu izbūve, optisko šķiedru kabeļu pieslēgumu un 5G mobilo sakaru tīkla nodrošinājums gar visiem satiksmes ceļiem un arī lauku rajonos. Pirms DIHK federālā valdība savu pēdējo prognozi pazemināja līdz 1%. Eiropas Komisija Vācijas ekonomikas izaugsmi prognozē 1,1% apmērā.
Saskaņā ar ikgadējo apsekojumu 78% respondentu veiksmīgiem uzņēmuma dibinātājiem Vācijā piedēvē augstu sociālo statusu. Tādējādi Vācija starptautiskajā reitingā ieņem 8. vietu un Eiropas konkurencē – augsto 2. vietu aiz Īrijas. Saskaņā ar pētījuma datiem pasaulē labākā uzņēmumu dibinātāju reputācija ir Apvienotajos Arābu Emirātos. Turpretim Amerikas Savienotās Valstis ierindojas tikai 12. vietā. Saskaņā ar digitālās asociācijas Bitkom veikto aptauju būtiskākais motīvs jaunuzņēmumu dibināšanai Vācijā tomēr nav reputācijas mērķis. Pētījums atklāj, ka daļa uzņēmumu dibinātāju vēlas kļūt bagāti (15%) un slaveni (3%). Tomēr galvenā vēlme ir īstenot savas idejas, izveidot kaut ko savu un padarīt pasauli labāku. Un otrādi – saskaņā ar GEM pētījumu atturēšanās pamatā no sava uzņēmuma dibināšanas bieži vien ir bailes no neveiksmes (42%) vai nedrošība par pietiekamu profesionālo kompetenci. Šī iemesla dēļ Vācijā ir samērā zems jauno uzņēmuma dibinātāju īpatsvars – starptautiskajā vērtējumā tā atrodas tikai 48. vietā. Saskaņā ar GEM datiem Vācijā tikai 3,4% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir nodibinājuši savu uzņēmumu vai gatavojas to darīt. Uzņēmuma dibinātāju īpatsvars vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem Vācijā arī ir tikai 3,4%. Pavisam atšķirīga situācija ir Igaunijā. Tur gandrīz katrs ceturtais uzņēmuma dibinātājs ir jaunāks par 24 gadiem. Tādējādi šajā Baltijas valstī jauno uzņēmuma dibinātāju īpatsvars krietni pārsniedz valsts vidējo rādītāju. GEM datus katru gadu kopš 1999. gada konsekventi apkopo pētnieki vairāk nekā 50 valstīs. <a target="_blank" href="https://www.rkw-kompetenzzentrum.de/gruendung/studie/global-entrepreneurship-monitor-20172018/">Saite uz GEM</a>
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz Vācijas valsts aģentūra ekonomikas veicināšanai (Germany Trade & Invest, GTAI) publikācijā «Made in Germany pārbaude». GTAI ārvalstu korespondenti 43 valstīs pētīja, cik vērtīga aizvien ir etiķete «Made in Germany», kurās nozarēs un kādiem produktiem tās izmantošana ir noderīga un cik lielā mērā uzņēmumiem savs mārketings būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka šī etiķete aizvien vēl ir spēcīga, taču to vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Vācijas uzņēmumiem ir jārēķinās ar pieaugošu starptautisko konkurenci. It īpaši Āzijas uzņēmumi šobrīd savu produktu kvalitāti ir ievērojami uzlabojuši. Šī iemesla dēļ daudzi Vācijas uzņēmumi ražošanu īsteno ārvalstīs – tādējādi par «Made in Germany» runa var būt tikai nosacīti. <a target="_self" href="https://www.marketsinternational.de/fokus-wie-deutschland-wirkt/">Saite uz publikāciju </a>