Abas komandas savā starpā spēlēs A grupā, saspēle notiks Latvijas galvaspilsētā. "Spēlēšana pret Latviju Rīgā būs absolūta mūsu komandas kulminācija,“ Stefans Šaididžels, DEB sporta direktors komentēja pasaules asociācijas IIHF paziņojumu. Pārējie abu komandu pretinieki ir pasaules čempioni Somija, 26 reizes uzvarētāja titulu ieguvusī Kanāda, ASV, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna. B grupā, kas savas spēles aizvadīs Minskā, viesosies Baltkrievija, pasaules rekordisti - Krievija, Šveice, Lielbritānija, Slovākija, Dānija, Čehija un Zviedrija. Turnīrs sāksies 2021. gada maijā un to rīkos Minska un Rīga ar devīzi “Kaislība. Bez ierobežojumiem ”. Joprojām gan nav skaidrs, kad tieši nākamajā gadā notiks Pasaules kausa izcīņa. Turnīrs oficiāli paredzēts no 2021. gada 7. – 23. maijam. Koronavīrusa krīzes seku dēļ pasaules kausu tomēr varētu atlikt par divām nedēļām - galīgais lēmums joprojām nav pieņemts. Pandēmijas dēļ jau šogad paredzētais pasaules kauss, kuram bija jārisinās Šveicē, tika atcelts.
Aprīļa beigās Lietuva pirmo reizi elektrotīklam pievienoja decentralizēto saules paneļu parku. Šī iekārta atrodas Elektrēnu pilsētā, 40 kilometrus uz rietumiem no galvaspilsētas Viļņas un tās uzstādītā jauda ir desmit megavati. Iekārta paredzēta, lai apgādātu ar videi draudzīgu enerģiju aptuveni 300 mājsaimniecības. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičiūnas min, ka ir sasniegts jauns enerģijas laikmeta sākums Lietuvā, ko pavadīs jauns saules enerģijas izmantošanas vilnis mājsaimniecībās. Šo iekārtu pārvalda Lietuvas enerģijas ražotājs Ignitis gamybos, kurš izveidoja valsts mēroga saules enerģijas platformu “Ignitis saulės Parkai”. Izmantojot šo platformu, galalietotāji Lietuvā var iegādāties vai īrēt daļu no saules elektrostacijas, pat ja viņi dzīvo dzīvoklī. Šajā nolūkā tika likumīgi izveidota sistēma, kurā elektrību no atjaunojamiem enerģijas resursiem var ražot vienā vietā un izmantot citā. Vēl nesenā pagātnē šķita, ka iespēja jekuram iedzīvotājam ražot enerģiju ir novotūriska vīzija, bet nu tā jau ir ikdienas realitāte. Ar šo soli Ignitis saulės Parkai piedāvā iedzīvotājiem iespēju piedalīties zaļās enerģijas ražošanā un radīt atvērtu platformu saules parku izstrādātājiem - pauž Darius Maikštėnas, Ignitis grupas izpilddirektors. Paredzētais saules elektrostacijas kalpošanas laiks ir 25 gadi, kuru laikā paredzēts, ka elektrostacija ražos 25 GWh elektroenerģijas. Tiek lēsts, ka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana pasargās vairāk nekā 450 000 kokus no izciršanas un samazinās CO2 izmešu daudzumu par gandrīz 19 tonnām. Papildus saules parkam Elektrēnos tiek izstrādāti vairāki projekti, kuros galapatērētāji var piedalīties un paši kļūt par elektrības ražotājiem. Sīkāka informācija vietnē saulesparkai.lt.
Koronavīrusa pandēmija novedusi Eiropas Savienību (ES) visdziļākajā recesijā tās modernajā vēsturē. Tāda ir pašreizējā pavasara prognozē 2020. gadam, kurā Eiropas Komisija paredz, ka ekonomikas lejupslīde ES sasniegs 7,4 procentus. Ekonomikas izlaide eirozonā šogad varētu pat sarukt par 7,7 procentiem. "Eiropa piedzīvo ekonomisku šoku, kas nav pastāvējis kopš Lielās depresijas," sacīja ekonomikas komisārs Paolo Gentiloni, kad prognoze tika prezentēta Briselē. ES viceprezidents Valdis Dombrovskis runāja par “simetrisku šoku”. "Tiek skartas visas ES valstis un ir maz ticams, ka varēsim Eiropā izvairīties šogad no recesijas," sacīja bijušais Latvijas valdības vadītājs. Tomēr lejupslīdes rādītāji starp valstīm būs nevienmērīgi – ekonomiskais kritums svārstās no 4,3 procentiem Polijā līdz 9,7 procentiem Grieķijā. Pēc ES Komisijas aplēsēm, 2021.gadā Eirozonas ekonomikai atkal vajadzētu pieaugt par 6,3 procentiem un visas Eiropas Savienības ekonomikai- par 6,1 procentiem. Ņemot vērā lielo nenoteiktību, lejupslīdes apmēru koronavīrusa seku dēļ var tikai provizoriski novērtēt. Vīrusa izraisītās krīzes sekas pasaules ekonomikai jau tagad ir daudz nopietnākas nekā tās, ko izraisīja starptautiskā finanšu krīze 2008. gadā. Ar savu prognozi Eiropas Komisija pievienojas citu institūciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), tumšajiem scenārijiem. Baltijas valstu rādītāji, salīdzinot ar citām valstīm, ir vidējā līmenī, Igaunijā ekonomikas kritums lēsts uz 6.9 % , Latvijā -7%, savukārt Lietuvā tie ir - 7.9%. Vācijai Eiropas Komisijas 2020. gada aprēķins, kas paredz ekonomikas kritumu par 6,5 procentiem, ir pat nedaudz nelabvēlīgāks nekā Vācijas federālās valdības prognoze, kas savā pavasara prognozē paredz smagāko lejupslīdi pēckara periodā- kritumu par 6,3 procentiem. Paredzams, ka nākamajā gadā Vācijas IKP pieaugs par 5,9 procentiem. Līdz ar ekonomikas lejupslīdi bezdarba līmenim vajadzētu palielināties, neraugoties uz saīsinātā darba laika piemaksu, algu subsīdijām un uzņēmumu atbalstiem. Eirozonai ES Komisija sagaida bezdarba pieaugumu no 7,5 procentiem 2019. gadā līdz 9,5 procentiem šajā gadā. Savukārt 2021.gadā paredzams bezdarba kritums līdz 8,6 procentiem. Paredzams, ka visā ES šis rādītājs palielināsies no 6,7 procentiem pagājušajā gadā līdz 9 procentiem šogad, bet 2021. gadā bezdarbs lēsts uz 8 procentiem. Dažās dalībvalstīs bezdarbs palielināsies vairāk nekā citās. Īpaši neaizsargātas ir valstis, kurās ir liels darba ņēmēju īpatsvars ar īstermiņa līgumiem un no tūrisma atkarīgi darbinieki. Arī jauniešiem iekļauties darba tirgū šajā laikā būs grūtāk, nespējot atrast savu pirmo darba vietu. Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar 2008. gada finanšu krīzi, ir sagaidāms mazāk smags darba tirgus kritums - arī tāpēc, ka vairāki politikas pasākumi ir vērsti uz bezdarba samazināšanu. Neskatoties uz to, bezdarba pieaugums īstermiņā būs ievērojams: paredzams, ka Igaunijā 2020. Gada bezdarba īpatsvars palielināsies no 4,4 procentiem līdz 9,2 procentiem. Savukārt Latvijā bezdarbs šogad varētu sasniegt 8,6 procentus, bet Lietuvā – 9,7 procentus. Koronavīrus krīzes apstākļos daudzi Vācijā strādājošie tiek pasargāti no bezdarba ar valsts finansētiem saīsinātā darba laika pabalstiem. Eiropas Komisija lēš, ka bezdarba līmenis Vācijā šogad pieaugs no 3,2 procentiem (2019) līdz 4,0 procentiem. Prognozējams, ka 2021. gadā tas būs 3,5 procenti. Politikas pasākumi un miljardi krīzes pārvarēšanai palielinās valsts budžeta deficītu un valsts parādu visās ES un eirozonas valstīs. Neskatoties uz naudas plūdiem, ES Komisija nesaskata inflācijas risku. Ņemot vērā pieprasījuma kritumu un kraso naftas cenu kritumu, inflācijas līmenis ievērojami pazemināsies un vairāk nekā kompensēs pandēmijas cenu pieaugumu dažās teritorijās.
Kā koronas vīruss ietekmē pasaules ekonomiku? Vācijas biznesa attīstības aģentūra Germany Trade & Invest (GTAI) savā tīmekļa vietnē piedāvā dažādu analīžu pārskatu par to, kādas sekas korona vīruss atstāj pasaules ekonomikā. Tiek apskatīta arī situācija Baltijas valstīs. Aktuālo informāciju par visām trim Baltijas valstīm var atrast, izmantojot šīs saites: - Igaunija: https://www.gtai.de/gtai-de/trade/wirtschaftsumfeld/bericht-wirtschaftsumfeld/estland/notstand-verlaengert-grenzen-bleiben-geschlossen--233500 - Latvija: https://www.gtai.de/gtai-de/trade/specials/special/lettland/lettland-bietet-corona-foerderungen-bis-ende-2020-an-235984 - Lietuva: https://www.gtai.de/gtai-de/trade/specials/special/litauen/litauen-verlaengert-corona-massnahmen-243786 Citu saistītu informāciju par Baltijas valstīm un Vācīju atradīsiet AHK īpaši izveidotajā ziņu sadaļā
Pirms koronavīrusa pandēmijas tikai katrs ceturtais uzņēmums bija ieguldījis digitālajos uzņēmējdarbības modeļos. Mēs pagātnē esam sev pārāk daudz laika devuši digitalizācijas ieviešanai Tagad ir runa par digitālās infrastruktūras izveidi, uzņēmējdarbības procesu pilnīgu digitalizāciju un jaunu digitālās uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, norādīja A. Bergs. Neskatoties uz situācijas pasliktināšanos, starpnozaru organizācija galvenokārt notiekošajā saskata iespējas. Saskaņā ar Bitkom teikto, digitalizācija Vācijas ekonomikā tiek uztverta pozitīvi. Deviņi no desmit aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka šī situācija drīzāk ir iespēja un tikai pieci procenti to nosauca par risku, liecina aptaujas rezultāti, kas tika veikta uzņēmumos ar 20 un vairāk darbiniekiem, ietverot visas nozares. Anketēšana tika veikta janvārī un februārī - vēl pirms Vācijā ieviestajiem ierobežojumiem. Katrs trešais uzņēmums (34%) vienlaikus norādīja arī uz problēmām, kas saistītas ar digitalizāciju. Atšķirībā no iepriekšējām aptaujām tikai katrs desmitais uzņēmums uzskatīja, ka digitalizācija apdraud tā pastāvēšanu. Bitkom informē, ka 2019. gadā šis rādītājs bija divpadsmit procentu, bet pirms diviem gadiem – pat 24%. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77%) uzņēmumu tagad ir izstrādājuši digitālo stratēģiju. Tomēr pastāv lielas atšķirības atkarībā no uzņēmuma lieluma. Gandrīz visiem uzņēmumiem, kuros ir 2000 vai vairāk darbinieku, bija stratēģiska pieeja, bet uzņēmumiem ar 500- 999 darbiniekiem tiki septiņiem procentiem stratēģijas nebija vispār. Tomēr mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā šis īpatsvars ir ievērojami lielāks. Lai gan Vācija nav izvirzījusies priekšgalā digitalizācijas jomā, pēc krīzes starptautiskā līmenī tā joprojām var gūt peļņu. Ja izdosies pienācīgi kontrolēt koronavīrusu, Vācijas ekonomika varētu izkļūt no krīzes ātrāk nekā citas valstis. Pēc Berga domām, Vācijai ir reālas iespējas kā pirmajiem atsperties ekonomiskajā ziņā, beidzoties koronvīrusam. Īstermiņā ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai, piemēram, visiem skolēniem nodrošinātu visaptverošu digitālo izglītību. Lai to izdarītu, ir vajadzīga arī steidzama programma vairāk nekā miljarda eiro apmērā programmatūras licenču iegādei skolās. Bergs arī lūdza pielāgot tiesisko regulējumu jaunajem apstākļiem. Tas nozīmē, ka nekavējoties jārisina ilgi aizkavētā darba tiesību modernizācija.
Papildus īpaši izveidotai tīmekļa vietnei ir izveidots arī videoklips, kas tiks izplatīts caur tiešsaistes platformām, kā arī reklāmas kampaņas, kas tiks izplatītas mērķa tirgos un iepriekš izvēlētos plašsaziņas līdzekļos. Tie ataino pilsētu pārsteidzošos aspektos un ir paredzēti, lai piesaistītu tūristus doties uz Viļņu. Berlīnē, Londonā un Liverpūlē izvietoti plakāti, kuros Lietuvas galvaspilsēta aplūkojama dažādās fantāziju pasaulēs. "Viļņa turpina uzņemto kursu, lai parādītu sevi kā bezrūpīgu, bet drosmīgu pilsētu, kas nebaidās pasmieties par savām kļūdām un atrauties no pieņemtajām normām. Mēs vēlamies parādīt, ka Viļņa ir lielisks tūrisma galamērķis, pat ja cilvēki nezina, kur tā atrodas,” skaidro Viļņas tūrisma attīstības aģentūras „Go Vilnius” direktore Inga Romanovskiene (Inga Romanovskienė). Jaunā reklāmas kampaņa ir nākamā pēc 2018. gada vasarā sarīkotās sensacionālās kampaņas, kurā šī Baltijas valsts galvaspilsēta starptautiskā mērogā sevi nodēvēja par “Eiropas „G” punktu”, reklamējoties ar saukli “Neviens īsti nezina tā atrašanās vietu, bet, kad to atrod, tas ir burvīgi!”. Plašāk par Baltijas valstu galvaspilsētu tūrisma kampaņām lasiet AHK (Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) žurnālā „Baltic Business Quarterly”. -> Saite uz stāstu no 2019. gada vasaras izlaiduma žurnāla vāka pieejama šeit