Melni- sarkanā Vācijas koalīcija vēlas palielināt koronavīrusa krīzes apstākļos lielāko Eiropas ekonomiku, apvienojot tādus pasākumus kā „patēriņa injekcijas“, likviditātes atbalstu un ieguldījumus nākotnē. Paredzams, ka atbalsta paketes vērtība būs 130 miljardi eiro 2020. un 2021. gadā, un tā sniegs pareizo stimulu, lai izbēgtu no gaidāmās dziļās recesijas. Šī ekonomisko stimulu pakete ir lielākais atbalsta mehānisms Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē. Tās mērķis ir kurbulēt valsts ekonomiku un palīdzēt tai nostāties atpakaļ kājās pēc pandēmijas, mudinot iedzīvotājus vairāk veikt pirkumus. CDU, CSU un SPD partiju vadītāji gandrīz 21 stundu laikā cīnījās par atbalsta paketes izmantošanas detaļām. Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers uzsvēra, ka programmai būtu jārada uzplaukums visiem, „izmetot stabilitātes enkuru vētrā". Berlīne prognozē ekonomiskās produkcijas kritumu par 6,3 procentiem šogad koronvīrusu pandēmijas dēļ, tomēr nākamajā gadā tam vajadzētu pieaugt par aptuveni pieciem procentiem, sacīja Altmaiers. Šo kāpumu būtu jāveicina dažādiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem un patērētājiem. 15 lappušu biezā plānā tiek detalizēti skaidrots, kā tiks samazināta PVN likme. Attiecīgi parastā PVN likme būtu jāsamazina no 19 līdz 16 procentiem un samazinātā likme no septiņiem līdz pieciem procentiem. Samazinātā likme attiecas uz ikdienas precēm, piemēram, pārtiku. Likmes samazināšana ir paredzēta, lai atvieglotu situāciju zemo algu saņēmējiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pārejas posma atbalstam nevajadzētu sasniegt vairāk kā 25 miljardus eiro. Tam vajadzētu novērst bankrota vilni un nosargāt pēc iespējas vairāk darba vietu. Ja bankroti nav izbēgami, ir paredzēts īsāks parādu atvieglojumu process, lai atvieglotu ātru darbības atsākšanu pēc bankrota. Plānoti arī nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem. Tiek paplašināta tā dēvētā nodokļu zaudējumu pārnešana. Uzņēmumi var kompensēt pašreizējos ar krīzi saistītos zaudējumus esošajā gadā ar peļņu no iepriekšējā gada - tam vajadzētu stiprināt likviditāti. Lai uzņēmumi varētu ieguldīt vairāk, koalīcija vēlas uzlabot arī amortizācijas noteikumus. Turklāt būs jāmodernizē uzņēmumu ienākuma nodokļa likumi. Arī finansiāli smagi cietušās pašvaldības saņems miljardiem lielu atbalstu, lai kompensētu zaudējumus no tirdzniecības nodokļa ieņēmumiem par 2020. un 2021. gadu. Papildus īstermiņa atbalstam ir plānotas arī turpmākas investīcijas nākotnes tehnoloģijās. Tam būs arī paredzēta ekonomikas atbalsta pakete 50 miljardu eiro apmērā, kas būs izmantojama tuvākajos gados, lai sekmētu tādas jomas kā ūdeņraža tehnoloģijas, atjaunojamā enerģijas, kvantu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Neraugoties uz intensīvo lobēšanu, ko veic autobūves nozare, patērētājiem nav nekādu bonusu vai stimulu pirkt zemu izmešu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnas. Papildus šai tiešajai palīdzībai, kuru nodrošina ekonomikas atbalsta pakete, tā arī garantē vienreizēju prēmiju ģimenēm, par katru bērnu izmaksājot 300 eiro. Arī nozīmīgi ģimenēm: dienas aprūpes centru un skolu paplašināšana tiek finansēta ar trīs miljardiem eiro. Iedzīvotājus un uzņēmumus arī jāatbrīvo no augstām elektrības izmaksām. Vācijas iedzīvotāji uztvēra šo ekonomisko atbalsta paketi pozitīvi, bet tā izpelnījās kritiku no opozīcijas partneriem, ka tā esot pārāk dārga un līdz galam nepārdomāta. Uzņēmēji un ekonomisti to uzslavēja: Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) prezidents Ēriks Šveicers uzsvēra "daudzos pareizos impulsus, ko šī pakete sniedz". Nozares asociācija BDI arī sacīja, ka koalīcija ar ekonomikas stimulēšanas paketi sūta “spēcīgu signālu pilsoņiem un uzņēmumiem”. Ekonomisti uzsvēra, ka pasākumi ir piemēroti koronavīrusa seku mazināšanai un lejupslīdes apturēšanai. Tomēr daži vadošo pētniecības institūtu pārstāvji izteica šaubas par PVN samazināšanas efektivitāti, bet citi cerēja uz lielākiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem.
Uzņēmuma produktu portfelī "Betullife" ir pieci dažādi betulīnu un vērtīgu ārstniecības sakņu un ziedu pulveri saturoši uztura bagātinātāji, kas ir izstrādāti, sadarbojoties ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem Aigaru Pāži un Jāni Rižkovu. Pēc kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finieris" pasūtījuma institūtā ir veikti pētījumi par augstas tīrības betulīna ražošanu no bērza pārstrādes produktiem. "Galvenās betulīna īpašības ir hepatoprotektīvā, žultsdzenošā, antioksidantā, pretiekaisuma, pretaudzēja, antimutagēnā, hipoholesterīnēmiskā, pretvīrusu, imūnmodulējošā, hipolipidēmiskā, antihipoksantā, gastroprotektīvā, neiroprotektīvā un antiseptiskā darbība. Pētījumi liecina, ka betulīnam ir ārkārtīgi plašs un pozitīvs iedarbības spektrs uz bioloģiskiem organismiem, bez blakusparādībām," klāsta A. Tereško. Viena kapsula satur 100 mg bērza tāss sausā ekstrakta un 80 mg ārstniecības augu pulvera. "Betulflu" ir pievienots Islandes ķērpja pulveris un tā lietošana veicina elpošanas sistēmas veselību un atbalsta organisma antioksidatīvās sistēmas jaudu. "Betuliver" - ar cigoriņa saknes pulveri - palielina organismā aknu attīrīšanās un sintēzes jaudu, "Betulcard" – ar vilkābeles ziedu pulveri - veicina normāla holesterīna uzturēšanu asinīs un atvieglo sirdsdarbību, "Betulgastro" – ar pienenes saknes pulveri - uzlabo gremošanas procesus, bet "Betuluro" – ar vīgriezes ziedu pulveri - veicina normālu uro-ģenitālās sistēmas darbību. Šobrīd betulīnu saturošo uztura bagātinātāju ražošanas apjomi vēl nav pārāk lieli, gadā tiek izgatavoti aptuveni 10 tūkstoši iepakojumu. Pagaidām tie nav pieejami lielajās aptieku ķēdēs, jo tā kā betulīna izgatavošanas process ir laikietilpīgs un nepieciešamas modernas tehnoloģijas, produkti ir salīdzinoši dārgi. Tos var iegādāties ZS "Doktus" "Pļavas aptiekā" Rīgā, uzņēmuma internetveikalā un A. Tereško ārsta praksē Cēsīs. Zīmols "Dr. Tereško tējas" tika izveidots 1990. gadā. ZS "Doktus" ražo 35 veidu ārstniecības tējas no 118 dažādiem augiem, gadā apstrādājot 10 tonnas kaltētu zāļu. 10% produkcijas tiek eksportēti uz Lielbritāniju, Vāciju un ASV. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 300 tūkstoši eiro. Kristīne Stepiņa, 11.06.2020
Inga Auziņa, Baltic International Bank Personāla vadības pārvaldes vadītāja, uzsver: “Nenoliedzami, viens no pēdējā laika lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus arī - prioritātēm, mums, līdzīgi kā daudziem uzņēmumiem Latvijā, bijušas rūpes par saviem darbiniekiem, saistībā ar Covid-19. Līdzās distances normām, dezinfekcijai, attālinātajam darbam, tehnoloģiskajām iespējām un citiem faktoriem, ko esam nodrošinājuši Baltic International Bank darbiniekiem, esam apguvuši veidu kā sadzīvot ar šo “nezināmo” faktoru. Apdrošināšana tieši Covid-19 saslimšanas gadījumā ir būtiska iespēja parūpēties par darbiniekiem un nodrošināt nepieciešamo atbalstu vajadzības gadījumā, un šādu iespēju kā darba devējs uzskatām par ļoti svarīgu. Šī apdrošināšana ir papildus drošība jaunajos apstākļos, kādos mums vēl kādu laiku nāksies dzīvot un kam pielāgoties.“ Covid-19 apdrošināšana ir AAS "BALTA" nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojums. “Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot virkni izaicinājumu ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd, un esam gandarīti, ka uzņēmumi to izprot un aktīvi izmanto iespēju sniegt atbalstu saviem darbiniekiem, izrādot rūpes un sniedzot papildu aizsardzību šajā visiem sarežģītajā laikā,” norāda Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja. Baltic International Bank ir darba devējs 215 darbiniekiem. Baltic International Bank, 10.06.2020
Lai arī pēc darījuma īstenošanas "Amber Beverage Group Holding" neiegūtu akciju kontrolpaketi, darījuma puses apsver iespēju vienoties, ka "Lido" statūti tiks mainīti, "Amber Beverage Group Holding" iegūstot tiesības padomē iecelt divus pārstāvjus. Turklāt "Amber Beverage Group Holding" iegūtu tiesības uzlikt veto stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa pauda, ka "Lido" akcionārs Gunārs Ķirsons neplāno pārdot uzņēmumu kontrolējošo akciju daļu. Vienlaikus viņa norādīja, ka "Lido" ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā un ik pa laikam parādās investoru interese par ieguldīšanu uzņēmuma akcijās. Arī patlaban vairāki investori ir izteikuši interesi kļūt par "Lido" akcionāriem, nomainot līdzšinējos mazākuma akcionārus. Jau vēstīts, ka 2018.gadā "Lido" strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. "Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding". "Amber Beverage Group" ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns, kas strādā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Austrijā un Baltijā. "Amber Beverage Group" ietilpst arī "Latvijas balzams". LETA, 11.06.2020
Interneta vietnei kultur-lettland.de ir jānodrošina vācu publika ar plašu pārskatu par latviešu kultūrdzīvi. Iecerēts arī informēt cilvēkus par svarīgākajiem notikumiem un citām Latvijas kultūras darbinieku aktivitātēm. Latviešu mākslinieki un mūziķi pērnajos gados ir piedzīvojuši lieliskus panākumus Vācijā. Diriģents Andris Nelsons, Ainārs Rubiķis, operas dziedātāja Elīna Garanča, ērģelniece Iveta Apkalna, Valsts akadēmiskais koris „Latvija“ un citi mākslinieki ir kļuvuši par nozīmīgu kultūras daļu tiešu Vācijas auditorijai. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī latviešu literatūrai, filmām, mākslai, dizainam un dažādām jaunām, inovatīvajām pasākumu koncepcijām.
Aprīļa beigās sniegtajā pavasara prognozē Vācijas valdība paredz dramatisku iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos un smagāko lejupslīdi pēckara vēsturē. Tiek lēsts, ka Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazināsies par 11 procentiem un par 6,3 procentiem gadā. Paredzams, ka jau 2021. gadā ekonomikas pieaugums būs 5,2 procenti. „Koronvīrusa pandēmija ir novedusi Vācijas ekonomiku neapskaužamā lejupslīdēs pozīcijā pēc 10 gadus ilgušās izaugsmes,“ sacīja Vācijas federālais ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers, kad ekonomikas prognoze tika prezentēta Berlīnē. Vēl šā gada janvārī, pirms pandēmijas sākuma, Vācijas ekonomikai tika gaidīts 1,1 procenta liels pieaugums. Tomēr Vācija federālā valdība tagad sagaida šādus notikumus : • Nodarbinātība samazināsies par 370 tūkst.personām. Īpaši skartas ir viesmīlības, tirdzniecības un uzņēmumu pakalpojumu nozares. • Martā un aprīlī saīsinātā darba laika apjoma pieaugums novērsa daudzu darbinieku atlaišanu. • Paredzams, ka šogad bezdarbs pieaugs līdz 5,8 procentiem. Martā bezdarba apjoms Vācijā bija 5,1 procents. • Mājsaimniecību patēriņš šogad varētu samazināties par 7,4 procentiem. Tomēr 2021. gadā atkal ir paredzēts tā pieaugums par 6,5 procentiem. • Eksports varētu sarukt par 11,6 procentiem. 2021. gadā eksports atkal varētu pieaugt par 7,6 procentiem. Altmaiers apgalvo, ka lielākais ekonomikas kritums būs redzams otrajā ceturksnī. Pēc tam varētu sākties lēna ekonomikas atveseļošanās un Vācijas ekonomikai vajadzētu atgriezties pirmskrīzes līmenī jau ap 2022. gadu. Vācijas Ekonomikas ministrija pieņem, ka koronvīrusa laika ierobežojumi pakāpeniski tiks atviegloti, sākot ar maiju, taču to nekādā ziņā nevar garantēt, jo atvieglojumu pieņemšana ir atkarīga no pandēmijas gaitas. Cīņā pret vīrusu Vācija bija krasi ierobežojusi savu sabiedrisko dzīvi. Mērķis ir ekonomikas būtības saglabāšana un uzņēmumu un darbinieku atbalsts krīzes laikā, sacīja Altmaiers. Tomēr ar atvieglojumiem nevajadzētu pārsteigties un riskēt ar otru infekcijas vilni. Ministrs brīdināja, ka atvieglojumi būtu jāievieš uzmanīgi un ievērojot proporcijas. Altmaiers iepazīstināja ar četru punktu plānu ekonomikas restartēšanai Vācijā. Pēc viņa domām, tas ietver esošo atbalsta programmu optimizēšanu un paātrināšanu, kā arī Vācijas ekonomikas stimulēšanas programmu laika posmam pēc krīzes. Plānā ir iekļauti šādi punkti: - Esošā atbalsta turpināšana: Vācijas Federālā valdība martā pieņēma lēmumu par atbalsta paketi. Šo programmu, piemēram, KfW aizdevumu vai īstermiņa pabalstu ieviešana ir jāpaātrina un, ja nepieciešams, vēl jāpalielina. - Turpmākie pasākumi: ir jāņem vērā tie, kuri savu ekonomisko darbību var sākt vēlāk nekā citi, sacīja Altmaiers. Konkretizējot viņš norāda tūlītējus atbalsta pasākumus kultūras iestādēm, lieliem pasākumu rīkotājiem un gadatirgiem. Valdība plāno drīzumā sagatavot un iesniegt šim nolūkam priekšlikumu. - Uz vajadzībām balstītas ekonomikas stimulēšanas programma: lai atsāktu ekonomikas izaugsmi, pieprasījums un piedāvājums jāstimulē ar īpašu palīdzības programmu. - Ilgtermiņa "fitnesa programma": tai jāattiecas uz strukturāliem pasākumiem, piemēram, iespējamiem likumiem, kas ilgtermiņā var atbalstīt ekonomiku. Altmaiers kā piemēru minēja starptautisko piegādes ķēžu saglabāšanu un uzlabošanu. Pēc Industrijas asociācijas BDI teiktā, pavasara prognoze skaidri parāda, cik nopietna situācija ir ar Vācijas ekonomiku. “Tagad uzdevumam jābūt pēc iespējas ātrāk sākt ekonomikas stimulēšanas programmu rūpnieciskās ražošanas atsākšanai un ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas posmiem. Biznesam un sabiedrībai ir nepieciešams gaiss, lai elpotu,” sacīja BDI ģenerāldirektors Joahims Langs. Cīņa pret vīrusu un ierobežojumi nopietni ietekmē daudzas nozares - piemēram, aviācijas un ceļojumu nozari, viesnīcas un restorānus, kā arī amatniecību un rūpniecību. Pasūtījumi un pārdošanas darījumi tiek atlikti. Vairākas uzņēmēju asociācijas - tostarp Viesnīcu un restorānu asociācija, Tirdzniecības asociācija, Tekstilizstrādājumu un modes industrijas asociācija un Ārējās tirdzniecības asociācija - vēstulē Federālās kancelejas vadītājai Helgei Braunai brīdināja: "Katru nedēļu, kad ierobežojumi turpinās, Vācijas ekonomika no pievienotās vērtības zaudē vidēji divciparu skaitli, mērot miljardos. Neviena pasaules ekonomika to nevarētu izturēt vairākus mēnešus bez ilgstoša kaitējuma un būtiskiem labklājības zaudējumiem.” Krīzes sākumā Vācijas politiķi reaģēja gana ātri un deva būtisku ieguldījumu, pieņemot svarīgus lēmumus, lai nodrošinātu, ka pandēmija Vāciju neskar tik spēcīgi un dramatiski kā citas valstis.