The programme consists of 10 modules. Each Baltic country will develop 3 modules and the last module will be developed with the support of the German partner, Lehrinstitut Rosenheim e.V. The training is tested in all three Baltic countries with the participants since last autumn. Afterwards the training will be evaluated and case studies and recommendations will be written. These materials and module descriptions will be published on the project website with free access so that other interested parties who will implement such programme can use it. At the end of the project in September/October 2021 a final conference will be held to present the results. The wood processing sector is one of the most important economic engines and export industries in the Baltic States with high growth potential, but it faces a shortage of workers with qualifications relevant to the current industry development - digital, green and other internationally recognised skills and qualifications. In the next issue of the BalticBusinessQuarterly you can read more about the project in an interview with Artūrs Bukonts, Managing Director at LKUEA. You can read more about the project on our website or at the official project website. The European Commission's support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents, which reflect the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.
Pandēmija izraisījusi spēcīgāko eksporta kritumu Vācijas pēckara vēsturē. Saskaņā ar VācijasFederālā statistikas biroja datiem 2020. gada aprīlī Vācijas eksports samazinājās līdz 75,7 miljardiem eiro. Tas nozīmē mīnus 24 procentus salīdzinājumā ar martu un pat samazinājumu par 31,1 procentu salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pērn. Tas ir lielākais samazinājums, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, kopš ārējās tirdzniecības statistikas sākuma 1950. gadā. Lielākais kritums gada laikā bija 23,9 procenti 2009. gada maijā pasaules ekonomikas un finanšu krīzes laikā. "Aprīļa eksporta kritumu dramatiskuma ziņā ir grūti pārspēt," komentēja Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) ārējās tirdzniecības vadītājs Folkers Treiers. Lielas pasaules tirdzniecības daļas apturēšanai ir dramatiskas sekas Vācijas ekonomikas attīstībai šogad. Galu galā viena no četrām darbavietām Federālajā Republikā un pat katra otrā darba vieta rūpniecībā ir atkarīga no eksporta darījumiem. Vēl jo svarīgāk ir noņemt arī daudzos tirdzniecības šķēršļus, kas ieviesti, lai apkarotu vīrusu. "Vācijas uzņēmumiem ar spēcīgu eksportu būs grūti tikt galā ar turpmākiem ierobežojumiem," brīdināja Treiers. Eksports tika ietekmēts dažādos apjomos atkarībā no tirdzniecības partnera: 2020. gada aprīlī eksports uz Ķīnu salīdzinoši mēreni samazinājās par 12,6 procentiem līdz 7,2 miljardiem eiro. Turpretī strauji kritās eksports uz Franciju (mīnus 48,3 procenti), Itāliju (mīnus 40,1 procents) un Amerikas Savienotajām Valstīm (mīnus 35,8 procenti), kuras īpaši skāra koronavīruss. Samazināšanās atspoguļo vīrusa izplatību, kas pirmo reizi tika atklāts Ķīnas Tautas Republikā un dažkārt krasi ierobežoja sabiedrisko dzīvi tur. Pēc tam martā pandēmija izplatījās Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Kaut arī daudzās valstīs tagad notiek robežu atvēršana un ierobežojumu atvieglošana, DIHK sagaida, ka globālā ekonomiskā krīze un globālais tirdzniecības un ieguldījumu kritums turpinās ietekmēt korporatīvo eksportu un uzņēmējdarbību. Vācijas Uzņēmēju asociācija paredz, ka 2020. gadā Vācijas eksports samazināsies vismaz par 15 procentiem.
Tas būtiski ietekmēja aviosabiedrības uzņēmuma rādītājus: 2020. gada pirmajā ceturksnī Lufthansa grupa ziņoja par 2,1 miljarda eiro zaudējumiem - pēc sezonāliem zaudējumiem 342 miljonu eiro apmērā tajā pašā laika posmā pērn. Sākotnēji Lufthansa nesniedza prognozi par gadu kopumā. Tomēr aviokompānijas valde turpina sagaidīt būtisku pamatdarbības rezultātu kritumu. Neskatoties uz plānoto valsts iesaisti, Lufthansa jau gatavojas būtiskiem darbinieku skaita samazinājumiem. "Ņemot vērā paredzamo ļoti lēno pieprasījuma atjaunošanos, mums tagad jāgatavojas tālejošiem pārstrukturēšanās pasākumiem," sacīja izpilddirektors Karstens Spors, iepazīstinot ar ceturkšņa rādītājiem. Sākumā viņš nesniedza precīzāku informāciju par iespējamo darba vietu samazināšanu. Saistībā ar jau paziņoto flotes samazinājumu, Spors jau iepriekš bija minējis matemātisko pārpalikumu - 10 000 darbinieku. Vācijas Federālā valdība iepriekš bija izveidojusi Lufthansa palīdzības paketi, kas nodrošina kompānijai dažādus palīdzības un pašu kapitāla pasākumus deviņu miljardu eiro apmērā. Apmaiņā pret valsts sniegtu palīdzību, Vācijas valdība pārņems 20 procentus aviokompānijas akciju un ieņems divus amatus Lufthansa 20 locekļu lielajā uzraudzības padomē. Aviokompānijas akcionāriem ārkārtas kopsapulcē 25. jūnijā bija jāapstiprina atbalsta pakete, kura Lufthansa paredzēja piešķirt 24 pacelšanās un nosēšanās tiesības nozīmīgajās lidostās Frankfurtē un Minhenē. "Valdības atbalsta pasākumi nodrošina uzņēmuma maksātspēju, līdz tas pats varēs radīt pietiekamus ieņēmumus," teikts Lufthansa paziņojumā. Naudas un tās likvīdu atlikums kompānijā marta beigās bija 4,25 miljardi eiro. Katru mēnesi turpināja izplūst aptuveni 800 miljoni eiro, lai gan Lufthansa grupa bija samazinājusi fiksētās izmaksas par trešdaļu. Pēc tam, kad maijā varēja notikt tikai trīs procenti plānoto lidojumu, Lufthansa un tās meitas aviosabiedrības Eurowings, Swiss, Austrian un Brussels Airlines pakāpeniski atjauno pasažieru satiksmi jau no jūnija vidus. Lidojumu plāni jāpaplašina līdz aptuveni 2000 savienojumiem nedēļā uz vairāk nekā 130 galamērķiem visā pasaulē. Septembrī atkal tiks piedāvāti līdz 40 procentiem no sākotnēji plānotās lidojumu jaudas - jo īpaši tik paplašināti lidojumi uz tūristu galamērķiem. Koronavīrusa krīzes augstākajā punktā gandrīz 700 no 763 Lufthansa flotēm palika uz zemes. Nākamajā gadā 300 Lufthansa lidmašīnas joprojām nelidos, 2022. gadā- 200. Lufthansa sagaida, ka krīze beigsies 2023. gadā un ka pēc tam tās flote būs pastāvīgi par 100 lidmašīnām mazāka. Pēc Koronavīrusa krīzes sākuma arī Lufthansa biržas cena kopš gada sākuma bija ievērojami kritusies un brīžam tā samazinās pat uz pusi. Akciju cenas kritumam sekoja aviokompānijas izslēgšana no Vācijas akciju indeksa Dax, tādējādi pēc 32 gadiem Dax dibinātājs tiek iekļauts tikai vidēja lieluma akciju MDax pirmajā apmaiņas sērijā. Lufthansa Vācijas akciju indeksā 22. jūnijā tika aizstāta ar Berlīnes nekustamo īpašumu grupu Deutsche Wohnen.
Šādu rezultātu uzrādīja pētījums- "Vācu valoda kā svešvaloda pasaulē", kas tiek veikts ik pēc pieciem gadiem. Kopējais vācu valodas apguvēju skaits ir gandrīz tāds pats kā 2015. gadā. Lielākā daļa vācu valodas apguvēju joprojām nāk no Eiropas, bet vācu valodas nozīme kļūst arvien lielāka Āfrikā un Āzijā, kā liecina jūnija sākumā Berlīnē iesniegtais pētījums. To publicē Vācijas Federālais ārlietu birojs kopā ar Gētes institūtu, Deutsche Welle, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienestu (DAAD) un Ārvalstu skolu centrālo biroju (ZfA). Vācu valodu galvenokārt apgūst skolās. Skolu skaits, kas nodrošina vācu valodas apguvi, ir pieaudzis no 95 000 (2015. gadā) līdz aptuveni 106 000 skolām tagad. Turklāt aizvien nozīmīgāka loma vācu valodas popularizēšanā ir ārvalstu speciālistu valodas kvalifikācijai. Arī digitālās mācīšanās iespējas kļūst aizvien populārākas -turklāt šī tendence bija novērojama jau pirms koronavīrusa pandēmijas. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc vācu valodas daudzviet tiek kavēts dēļ vācu valodas skolotāju trūkuma. Baltijas valstīs situācija ir diferencēta. Kamēr Igaunijā un Lietuvā vācu valodas apguvēju skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies par 3000 cilvēkiem, tad Latvijā to skaits ir palielinājies par 426 cilvēkiem. Saskaņā ar prognozi, aptauja paredz turpmāku intereses palielināšanos par Latviju, kur 25 514 cilvēki šobrīd mācās vācu valodu. Igaunijā vācu valodu mācās 13 731 cilvēks, bet Lietuvā - 27 959 cilvēki. Pēc Mišelas Munteferingas (SPD) teiktā, vācu valodas apguve ārzemēs dod iespēju cilvēkiem izveidot ilgtermiņa attiecības ar kosmopolītisko Vāciju. Links uz rakstu: https://www.goethe.de/resources/files/pdf199/deutschlernerhebung_stand_2020-06-041.pdf